Parsifāls MIHAELS VEINIUSS | Michael Weinius, Zviedrija

Gurnemancs STEFENS MILLINGS | Stephen Milling, Dānija

Kundrija MARTINA DIKE | Martina Dike, Zviedrija

Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris

Diriģents Tarmo PELTOKOSKI

Videodarba režisors – Dāvis SĪMANIS

Cēsu Mākslas festivāls un koncertzāle “Cēsis” turpina tradicionālo “Cēsu vāgneriānu” ar Riharda Vāgnera daiļradi noslēdzošās operas “Parsifāls” koncertatskaņojumu, kurā atkal uzmirdzēs izcilas pasaules opermūzikas zvaigznes, VAK “Latvija” un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris dedzīgā somu diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā.

Parsifāla lomā –  zviedru tenors Mihaels Veiniuss, kurš bija izcils Zīgmunds operas “Valkīra” Cēsu koncertuzvedumā 2019. gadā, pārliecinošs titullomu atveidotājs operu “Zīgfrīds” (2023) un “Dievu mijkrēslis” (2024) koncertatskaņojumos Cēsīs. Kundrija būs zviedru mecosoprāns Martina Dike, kas pasaules slavu iemantojusi ar Riharda Vāgnera operlomu interpretācijām un ir pazīstama arī Latvijas klausītājiem – viņa bijusi Frika Vāgnera operu “Reinas zelts” un “Valkīra” uzvedumos Latvijas Nacionālajā operā, kā arī dziedājusi Brangēnu operas “Tristans un Izolde” koncertuzvedumā Cēsīs 2022. gadā Andra Pogas vadībā. Savukārt Gurnemancu dziedās viens no izcilākajiem Vāgnera basiem pasaulē, dāņu operdziedātājs Stefens Millings; šī būs viņa pirmā viesošanās Latvijā.

Operai par pamatu ņemta XIII gadsimta sākumā tapusī vācu minnezingera Volframa fon Ešenbaha bruņinieku episkā poēma “Parsifāls”. Ideja radīt operu pēc šī darba motīviem Vāgneram radās jau 1857. gadā, atrodoties savu radošo spēku virsotnē. Taču darbs pie “Parsifāla” bija ilgs – pirms tam komponists pabeidz operas “Tristans un Izolde”, “Nirnbergas meistardziedoņi” un pat savu ievērojamāko dzīves projektu – operu tetraloģiju “Nībelunga gredzens”. Tikai tad Vāgners ķērās pie “Parsifāla”, kas kļuva par dižā komponista radošā mūža noslēdzošo darbu. Operas pirmizrāde norisinājās 1882. gada 26. jūlijā Baireitas operteātrī. Vien pusgadu vēlāk komponists devās mūžībā.

Titurela dēls, jaunais karalis Amfortass cieš neciešamas sāpes no nedziedināmas brūces, kas cirstas ar burvju – Ciešanu – šķēpu. Karali glābt spēj vien svēts vientiesis, kura ierašanās, kā pareģots, gaidāma pavisam drīz. Uzrodas Parsifāls, kurš neatminas savu pagātni, neskaitot miglainas atmiņas par savu jau mirušo māti. Tomēr sākotnēji šķiet: Parsifāls nav spējīgs dziedināt karali un nav cienīgs kļūt par Svētā Grāla bruņinieku.

Jaunekļa tālākie ceļi ved uz burvja Klingzora pili. Burvis pavēlējis Kundrijai viesi savaldzināt, taču kad tas izdevies, Parsifāls negaidīti rod apskaidrību. Klingzors dusmās uzbrūk un met tam burvju šķēpu – to pašu, ar ko ievainots karalis Amfortass –, taču Parsifāls šķēpu satver, un tajā pašā mirklī beidzas Klingzora burvestības, viņa varai pienācis gals. Parsifāls atgriežas Amfortasa pilī un ar burvju šķēpa pieskārienu dziedina sāpēs mocīto karali.

Operas “Parsifāls” koncertaskaņojumu Cēsīs organizē Cēsu Mākslas festivāls un Koncertzāle “Cēsis” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.

Ilgums: 3 cēlieni, 2 starpbrīži

Aptuvens pasākuma beigu laiks: 21:30

Koncertā netiek ielaisti pirmsskolas vecuma bērni.

Koncerta laikā ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem un nolūkā informēt sabiedrību par notikušo pasākumu var tikt veikta fotografēšana, video un/vai audio ieraksta veikšana. Minētās darbības tiek veiktas atbilstoši datu apstrādes prasībām. Iegūtais materiāls tiks apstrādāts bez atsevišķas personu izdalīšana, lai tieši vai netieši netiktu veikta fizisku personu identificēšana. Iegūtie materiāli var tikt publicēti un/vai translēti plašsaziņas līdzekļos, kā arī sociālajos tīklos internetā un izmantoti mārketinga materiālos. Jums ir tiesības lūgt neizmantot vai dzēst Jūsu personas datus – fotoattēlu, video vai audio ierakstu, kurā jūs esat fiksēts, rakstot mums uz e-pasta adresi: info@cesukoncertzale.lv.

 Aicinām pilnvērtīgi piedzīvot Cēsu vēsturisko vecpilsētas šarmu, nakšņojot mūsu draugu "Mājas Cēsīs" dizaina apartamentos "Spīdalas nams" un lauku idilli “Žagaru māja” .