29. un 30.septembrī notiks Pasaules Brīvo latviešu apvienības kultūras konference, kuras centrā – pasaules latviešu profesionālā māksla, Dziesmusvētku tradīcijas attīstība un latviskā identitāte 21.gadsimta realitātēs.

Konferences atklāšanā izskanēs latviešu mūzikai veltīts koncerts ar latviešu simfonisma un kora mūzikas retumiem – T.Ķeniņa Koncerts Vijolei skanēs pirmo reizi Latvijā, savukārt klasiķa A.Kalniņa kantātes

T. Ķeniņš (22.04.1919., Liepājā – 21.01.2008.,Toronto), kompozīciju studējis Latvijas Konservatorijā pie Jāzepa Vītola. Pēc Otrā pasaules kara, 1945. gadā iestājies Parīzes Nacionālajā konservatorijā (\"Conservatoire National Superieur de Paris\"), kur viņa pasniedzēji bija Tonijs Obēns (Tony Aubin) un Olivjē Mesiāns (Olivier Messiaen). 1950. gadā Ķeniņš absolvējis konservatoriju ar I godalgu kompozīcijā. 1951. gadā komponists ar kundzi pārcēlās uz dzīvi Kanādā. Ķeniņš darbojās kā Toronto Sv. Andreja baznīcas latviešu draudzes ērģelnieks, drīz arī sāka pasniegt kompozīcijas un polifonijas stundas Toronto universitātes mūzikas fakultātē. Līdztekus pedagoģiskajam darbam, komponists aktīvi iesaistījās Kanādas mūzikas dzīvē. 1959. gadā nodibināja Toronto Latviešu koncertu asociāciju, daudzus gadus bija Kanādas komponistu līgas (\"Canadian League of Composers\") biedrs un tās prezidents (1973–1974).

Latviešu klasiķa Alfrēda Kalniņa jaunrade kļuva populāra jau kopš debijas, taču viņa neatkarīgā rakstura un novatoriskās oriģinalitātes dēļ nedalīta atzinība nāca pamazām. 1926. gadā A. Kalniņš tika ievēlēts par Latvijas Konservatorijas godabiedru, vēlāk kļuva Tēvzemes balvas laureāts (1939), saņēma Latvijas PSR Tautas mākslinieka nosaukumu (1945). Viņa vārds dots Cēsu Mūzikas vidusskolai (1951).

A. Kalniņa daiļrades pētnieks Arnolds Klotiņš viņu sauc par visražīgāko un daudzpusīgāko 20.gadsimta pirmās puses latviešu komponistu – viņa darbu klāsts sasniedz deviņus simtus. 1927.gada oktobrī komponists emigrē uz ASV, Ņujorku, kur strādā gan kā kordiriģents, gan kā pedagogs, tāpat sniedz solokoncertus. Rīko autorkoncertus Filadelfijā un Bostonā. Amerikas gados top solodziesmas, kā arī latviešu dzejnieku vārdiem, kantāte „Jūra” ar angļu un amerikāņu dzejnieku vārdiem u.c. Viens no dramatiskākajiem A.Kalniņa darbiem – kantāte „Pastardiena” ar Raiņa vārdiem tapusi 1917. gadā.

Programmā:

Tālivaldis Ķeniņš Koncerts vijolei un simfoniskajam orķestrim

Alfrēds Kalniņš Ziedoņa rīts

Jānis Kalniņš Pamestā baznīca

Alfrēds Kalniņš kantātes Pastardiena un Jūra

Piedalās:

Diriģenti Kaspars Ādamsons, Jānis Baltiņš

Solisti: Eva Bindere /vijole/, Sniedze Kaņepe /mecosoprāns/, Artis Muižnieks /baritons/