Izcilākais latviešu populārās mūzikas komponists, pianists, aranžētājs, diriģents, producents Raimonds Pauls dzimis 1936. gada 12. janvārī strādnieku ģimenē. Kopš 4 gadu vecuma apgūst klavierspēli (Rīgas Mūzikas institūta muzikālajā bērnu dārzā), vēlāk privāti mācās pie profesora Valerija Zosta, pedagoģēm Emmas Eglītes un Jutas Daugules. 1946. gadā iestājas E. Dārziņa mūzikas skolā, paralēli mācoties Rīgas pilsētas 7. pamatskolā, kur spēlē pavadījumus mākslas vingrotājiem, korim, uzstājas koncertos un citos sarīkojumos, kopš 14 gadu vecuma spēlē klavieres dažādos deju ansambļos, apgūst improvizācijas mākslu un džeza ābeci, sāk komponēt. Absolvējis dārziņskolu, 1953. gadā Pauls iestājas LVK klavieru nodaļas Hermaņa Brauna klasē, kuru beidz 1958. gadā. Kopā ar Konservatorijas kursabiedru Egilu Švarcu 1956. gadā izveido Rīgas Radiofona estrādes sekstetu, šī gada aprīlī Radio ieskaņota pirmā Paula dziesma Nenosūtītā vēstulīte, kā arī pirmie instrumentālie skaņdarbi. 1957. gadā kopā ar sekstetu Pauls kļūst par Rīgas estrādes orķestra (diriģents Ringolds Ore) mūziķi, pēc LVK beigšanas viņu pieņem darbā Latvijas Filharmonijā par koncertmeistaru, paralēli komponē. 1961. gadā par ciklu Portreti iegūts laureāta nosaukums jauno komponistu daiļdarbu skatē Maskavā. Pauls izveido jaunu radošo kolektīvu – instrumentālo trio (Pauls – klavieres, Aivars Timšs – kontrabass, Haralds Brando – sitaminstrumenti), kam sacer vairākus nozīmīgus džeza stila skaņdarbus, ciklus un svītas. Tas mudina skaņradi atkal uzsākt studijas Konservatorijā, šoreiz Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē (1962–1965). 1962. gadā Pauls tiek iecelts par Profesionālās izglītības kultūras nama orķestra Darba rezerves vadītāju. 1962. gadā top pirmoreiz mūzika teātra izrādei (Miks un Dzilna Drāmas teātrī), 1964. gadā Pauls rada pirmo skaņuceliņu pilnmetrāžas mākslas filmai (Aloiza Brenča Līdz rudenim vēl tālu). 1963. gadā sacerēts pirmais balets – Kubas melodijas. Paralēli radio tiek ieskaņotas liriskas estrādes dziesmas. 1964. gadā Pauls kļūst par Rīgas Estrādes Orķestra muzikālo vadītāju, galveno diriģentu un vienlaikus pianistu. Kopš 1967. gada Latvijas (PSR) Komponistu Savienības biedrs. 1969. gadā iznāk pirmā Raimonda Paula skaņuplate Tev, mana labā, sešdesmito gadu beigās pirmais komponista starptautiskais hits Zilie lini (Siņij ļon) Larisas Mondrusas priekšnesumā padara Paula vārdu slavenu visā toreizējā PSRS. Kopā ar REO Pauls uzstājas Somijā, Ungārijā, Polijā, VDR, PSRS republikās, 1969. gadā plūkti lauri Prāgas starptautiskajā džeza festivālā un festivālā Cilvēks un jūra Rostokā (VDR). 1971. gadā Pauls aiziet no darba REO, lai dibinātu savu vokāli instrumentālo ansambli (kopš 1974. gada nosaukums Modo), kas 1973. gadā kļūst par Latvijas Filharmonijas kolektīvu, top arī pirmās kora dziesmas. Ar Modo tiek sagatavota virkne koncertprogrammu, notiek koncerti pa PSRS un ārzemēs, 1976. gadā ar Paula Mēmo dziesmu Nora Bumbiere izcīna 2. vietu Sopotas festivālā (Polijā). Septiņdesmito otrajā pusē Paula dziesmas sāk dziedāt krievu estrādes zvaigznes (Alla Pugačova, Valērijs Ļeontjevs u.c.) – 1981. gadā notiek pirmais viņa solokoncerts Maskavā, kam seko regulāras uzstāšanās Krievijā u.c.. 1978. gadā viņš pamet Modo, gadu vēlāk kļūst par Latvijas Valsts Televīzijas un Radioraidījumu komitejas muzikālo kolektīvu (radio kora, simfoniskā orķestra un Latvijas TV un Radio estrādes un vieglās mūzikas orķestra) māksliniecisko vadītāju (līdz 1982. gadam). Strādā par pasniedzēju Latvijas Valsts Konservatorijā – vada džeza improvizācijas klasi (1980–1983). Kopš 1981. gada pievēršas arī bērnu mūzikai, komponējot Em. Dārziņa mūzikas vidusskolas zēnu korim, kļūst par radio bērnu vokālā ansambļa Dzeguzīte koncertmeistaru un dziesmu autoru. 1981. gada rudenī Pauls ar dziedošo aktieri Imantu Skrastiņu dodas koncertturnejā pie ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem ASV un Kanādā, uzstājoties arī slavenajā Kārnēgīhollā. No 1982. gada Pauls ir Latvijas Valsts Televīzijas un Radioraidījumu komitejas mūzikas raidījumu galvenās redakcijas galvenais redaktors, no 1985. gada – mūzikas raidījumu redakcijas galvenais redaktors. Pēc viņa iniciatīvas pie Latvijas TV un Radio estrādes mūzikas orķestra Radiofonā izveido grupu Remix (1985), kam dziesmas komponē arī Pauls. 1984. gadā viņu izvēl par Latvijas PSR Komponistu Savienības valdes sekretāru. R. Pauls paralēli savai muzikālajai darbībai ir bijis LPSR Augstākās padomes deputāts. 1986. gadā pēc Paula iniciatīvas izveidots Vissavienības jauno dziedātāju festivāls Jūrmala, kas deviņdesmitajos transformējas par starptautisko jauno dziedātāju konkursu Jaunais vilnis. 1988. gadā komponists iecelts par Latvijas PSR Valsts Kultūras komitejas priekšsēdētāju, no 1989. līdz 1993. ir Latvijas kultūras ministrs. Ir Lielās mūzikas balvas dibināšanas iniciators. 1993–1998 Pauls ir Valsts prezidenta padomnieks kultūras jautājumos, paralēli (1993–1995) strādā par Latvijas Radio bigbenda galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju. Kopš 1998. gada ir LR Saeimas deputāts. Ir Triju zvaigžņu ordeņa komandieris (12.04.1995) un Lielās mūzikas balvas‘1994 laureāts (par dzejas izrādi Visi koki Dieva doti, koncertu Svinga laiks un kompaktdisku Ziemassvētkos). Neapšaubāmi viens no slavenākajiem Latvijas komponistiem, kura mūzikā savienojas latviešu tautas mūzikas intonācijas, džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera un tautiskās ziņģes intonācijas un elementi ar modē nākošiem strāvojumiem, allaž spējot radīt aktuālu, visiem interesantu un reizē ārkārtīgi demokrātisku mūziku. Pēc sešdesmito gadu spožās džeza pianista un komponista karjeras, Raimonds Pauls par savu galveno izteiksmes formu izraudzījies dziesmu, vienlaikus spēdams savas skaņraža fantāzijas attīstīt arī plašos muzikāli skatuviskos darbos – mūziklos un dziesmuspēlēs. Spožs savu darbu interprets pie klavierēm; ar neticamu intuīciju apveltīts producents, kas savām dziesmām spēj atrast allaž jaunus talantus; nenogurstošs darbarūķis, radot arvien jaunas koncertprogrammas!