Pēteris Vasks ir viens no pasaulē pazīstamākajiem Latvijas komponistiem. Radošā mūža gaitā no avangardiski noskaņota jaunā un niknā autora, kurš runā modernisma mūzikas valodā, viņš pārtapis par labā un ļaunā mūžīgās divspēles vērienīgu zīmētāju ar tā dēvētās jaunās vienkāršības principiem atbilstošu un vispārsaprotamu skanisko izteiksmi.

Pētera Vaska skaņdarbu sarakstā ir trīs simfonijas, koncerti flautai, obojai, angļu ragam, vijolei (divi), altam un čellam (divi), skaņdarbi orķestrim, seši stīgu kvarteti, vairāki darbi klavierēm un ērģelēm, mesa, balādes, cikli un miniatūras korim, instrumentālā kamermūzika.

Vasks mūzikā vēsta par pamatlietām — tā ir gaismas cīņa ar tumsu, dabas atspulgi skaņumākslā, komponista apbrīnoto putnu dziesmu atbalsis, katarses brīži, mūsu tautas un visas cilvēces likteņi ar zīmogu pagātnē, haosu tagadnē un cerību nākotnē. Vaska gara radinieki mūzikā ir Arvo Perts, Henriks Mikolajs Gureckis Gija Kančeli, Valentīns Silvestrovs, Avets Terterjans un citi līdzīgas ievirzes komponisti.

Pētera Vaska mūzikas neatņemama sastāvdaļa ir latviešu tautasmūzikai raksturīgi motīvi un tēmas — tie nav citāti, bet gan kādos gēnu avotos rastas skaņu kombinācijas, kas latviešu tautasmūzikas zinātājam uzreiz rada piederības sajūtu. Pēteris Vasks bērnībā uzauga ar baptistu baznīcas mūziku; kad viņš studēja augstskolā, bija uz laiku apsīkusi līdz tam stabilā tradīcija, ka visiem topošajiem komponistiem un muzikologiem jābrauc folkloras ekspedīcijās. Vienīgais izskaidrojums — arhetips, kas Vaska personā atradis veidu, kā uzrunāt 20. un 21. gadsimta klausītāju.

Pētera Vaska radošais gars runā surdinēta gaišuma, ekstātiskas gaismas, rezignēta miera, nervoza satraukuma un klaja traģisma valodā. Būtisks iedvesmas avots Vaskam ir daba — sevišķi putnu balsis, mežs, zvaigžņotas debesis un jūra.

Mūslaikos varbūt grūti iztēloties to milzīgo impulsu, ko Latvijas (toreiz vēl padomju laika) kultūrā 80. gados deva Pētera Vaska mūzika. Tas bija skaidrs, saviļņojošs, sāpīgs, tiešs sauciens brīdī, kad Padomju Latvija kā Padomju Savienības sastāvdaļa bija sasniegusi brežņeviskās stagnācijas augstāko punktu, pāris gadu laikā pārdzīvoja triju valsts vadoņu bēres, sagaidīja Gorbačovu un perestroiku, kas nenovēršami veda pie latviešu nacionālās atmodas un galu galā arī pie atdalīšanās no PSRS.

Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām Vasks saņem kompozīcijas pasūtinājumus no pasaulē pazīstamiem mūziķiem — viņu skaitā ir Ostrobotnijas kamerorķestris un Juha Kangass, Gidons Krēmers un Kremerata Baltica, Dāvids Gerings, Kronos kvartets, Artemis Quartet, The Hilliard Ensemble, Sola Gabeta, Albrehts Maijers, Maksims Risanovs, Latvijas Radio koris. Vaska skaņdarbus dažādu valstu horeogrāfi labprāt izmanto oriģinālbaletu iestudējumos.

Pēteris Vasks ir vienīgais Latvijas komponists, ar kuru līgumu par darbu regulāru izdošanu noslēgusi mūzikas izdevniecība Schott Musik International.

Par spilgtu radošo darbību komponists saņēmis balvas un pagodinājumus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Komponistam piešķirta Latvijas Lielā mūzikas balva 1993 (par kora balādi “Litene”), 1997 (par vijolkoncertu “Tālā gaisma”) un 2000 (par Otro simfoniju). Viņš ir Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (2001) un Ministru kabineta balvas laureāts (2016).

1994. gadā Vasku ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli, 2001. gadā — par Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda locekli. Par nozīmīgu devumu kultūras attīstībā 1996. gadā Pēterim Vaskam piešķīra Vīnes universitātes Herdera balvu un Baltijas Asamblejas balvu. Kopš 2002. gada viņš ir Latvijas Kultūras akadēmijas goda senators. 2019. gadā Latvijas prezidents piešķīra Vaskam Cildinājuma rakstu.

2005. gadā Vasks saņēma MIDEM Kannu klasiskās mūzikas balvu par diviem ieskaņojumiem — vijolkoncerta “Tālā gaisma” ierakstu (kategorijā “Gada CD”) un Otrās simfonijas ierakstu (kategorijā “Labākais orķestra darbs”).

1996. gadā Pēteris Vasks bija Stokholmas jaunās mūzikas festivāla centrālais komponists. Viņš bijis rezidējošais komponists citstarp Roterdamas starptautiskajā festivālā (Nīderlande, 2001), Prestīnas festivālā (Apvienotā Karaliste, 2006), Glamorganas ielejas festivālā (Apvienotā Karalistem 2006, 2016), Ūzedomas mūzikas festivālā (Vācija, 2010), Cīrihes kamerorķestra 2011./2012. gada sezonā (Šveice), Kanberas mūzikas festivālā (Austrālija, 2012), Oksfordas kamermūzikas festivālā (Apvienotā Karaliste, 2017), Stift Music Festival (Nīderlande, 2019).

2021. gada 6. septembrī Pēterim Vaskam piešķīra Stambulas Mūzikas festivāla balvu par mūža ieguldījumu.