Dziedātāja, kuras uzmanības lokā ir galvenokārt laikmetīgā un latviešu komponistu mūzika, taču Ieva labprāt dzied arī baroka un romantisma repertuāru, visās šajās mūzikas jomās sevišķi lielu uzmanību pievēršot teksta un satura atklāsmei. Daudzu latviešu komponistu – Andra Dzenīša, Paula Dambja, Mārītes Dombrovskas, Gundegas Šmites, Raimonda Paula, Kristapa Pētersona, Imanta Zemzara, Pētera Plakida, Jēkaba Jančevska, Jēkaba Nīmaņa u. c. darbi tapuši tieši Ievas Paršas balsij.

Latvijas Nacionālajā operā Ieva Parša dziedājusi māti Mariju ("Karmelīšu dialogi"), Virspriesterieni (“Aīda”), Zemesvēzīti (Imanta Kalniņa “Spēlēju, dancoju”), Daukas māti (Andra Dzenīša “Dauka“), Smeraldīnu (“Mīla uz trim apelsīniem”), Melno dāmu (Kristapa Pētersona “Mihails un Mihails spēlē šahu”), Almu (Artura Maskats “Valentīna”), Dzejnieci (“Iemūrētie”) un citas lomas.

Parša ar sevišķu interesi pievēršas Raiņa un Aspazijas dzejas tulkojumiem mūzikā, ir arī pati komponējusi dziesmu programmu ar šo dzejnieku tekstiem. Lielu publikas atzinību daudzviet Latvijā izpelnījušās kopā ar režisoru Uģi Brikmani veidotās Ievas Paršas programmas “Spoži mirdzošais latvju pelēkais”, “Kādas sievietes stāsts” un “Dūdieviņš”.

Par latviešu komponistu solodziesmu un īpaši eksperimentālās vokālās lirikas pirmatskaņojumiem dziedātāja saņēmusi Latviešu mūzikas balvu 2008. Nominēta Lielajai mūzikas balvai 2008 un 2009. JVLMA pieaicinātā docētāja.