Pasaules karjeru un atzinību iemantojis latviešu baritons. Latvijas Nacionālajā operā debitējis 1988.gadā titullomā Arigo Boito operā "Mefistofelis". Egils Siliņš ir desmit starptautisku konkursu laureāts. Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts 1996., 2003. un 2014. gadā. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2008). 2011. gadā atzīts par labāko dziedātāju Horvātijā.

Bijis Frankfurtes operas solists (1990-1993), Bāzeles operas solists (1993-1996), kā arī Vīnes Valsts operas un Vīnes Tautas operas solists (1996-2000). Piedalījies dažādos iestudējumos ap 40 opernamos visā pasaulē, tostarp vadošajos Eiropas un Amerikas teātros: Milānas La Scala, Ņujorkas Metropolitēnā, Hamburgas Valsts operā, Berlīnes Vācu operā, Grācas operā u.c. Egils Siliņš piedalījies prestižākajos mūzikas festivālos, ieskaitot Bregencas, Tanglvudas, Savonlinnas un Glaindbornas festivālos.

Viņa repertuārā ir tādas lomas kā Mefistofelis "Faustā", "Mefistofelī" un "Fausta pazudināšanā", Eskamiljo "Karmenā", Sebastjano "Ielejā," Bazilio "Seviļas bārddzinī", dons Maņifiko "Pelnrušķītē," Sparafučile "Rigoleto", Lielinkvizitors un Filips II "Donā Karlosā", Ramfiss "Aīdā", Atila, Silva "Ernāni", Raimondo "Lucia di Lammermoor", Dulkamara "Mīlas dzērienā", Kolēns "Bohēmā", Skarpija "Toskā", Publio "Tita žēlsirdībā", Zarastro "Burvju flautā", Dons Žuans, Klingzors "Parsifālā", Holandietis "Klīstošajā holandietī", Votāns "Reinas zeltā", Orests "Elektrā", "Boriss Godunovs", Dēmons, Tomskis "Pīķa dāmā", Aļeko u.c. Kopā Egila Siliņa repertuārā ir 90 lomu.

Egils Siliņš piedalās kamermūzikas koncertos un vokāli instrumentālo darbu atskaņojumos. Viņa repertuārā ir M.Musorgska cikls "Nāves dziesmas un dejas", kā arī solo partijas L.van Bēthovena 9.simfonijā, A.Dvoržāka Stabat Mater, Dž.Verdi un V.A.Mocarta Rekviēmos, J.Brāmsa Vācu rekviēmā, F.Mendelsona oratorijā "Elija" un I.Stravinska Les Noces..

Egils Siliņš sadarbojies ar tādiem diriģentiem kā Endrū Deiviss, Kolins Deiviss, Nikolauss Harnonkūrs, Marčello Vioti, Kristians Tīlemans, Kristofs fon Dohnāņi, Zubins Meta, Mstislavs Rostropovičs, Genādijs Roždestvenskis, Fabio Luizi, Vladimirs Fedosejevs, Mjuns Vun Čuns, Rikardo Muti, Nēme Jervi, Mariss Jansons, Ingo Mecmahers, Kazuši Ono u.c.

2009.gada oktobrī Egils Siliņš dziedāja Skarpiju Dž.Pučīni operā "Toska" Vīnes Valsts Operā, bet 2010.gada janvārī - Holandieti R.Vāgnera "Klīstošajā holandietī" Madrides karaliskajā teātrī un februārī Berlīnes Vācu operā. 2010.gada martā viņš debitēja uz Parīzes Bastīlijas operas skatuves Votāna lomā R.Vāgnera operā "Reinas zelts", bet aprīlī Drēzdenes Semperoper R.Vāgnera operā "Parsifāls" dziedāja Klingzora lomu un Ceļinieku operā "Zīgfrīds". 2011. gada oktobrī Egils Siliņš negaidīti debitēja Londonas Koventgārdena operā titullomā operā „Klīstošais holandietis". Savukārt 2012. gada pavasarī viņš Koventgārdenā atgriezās ar Johanāna lomu operā „Salome".

2013. gadā, kad LNO pilnībā izrādīja Rihada Vāgnera „Nībelunga gredzenu", Egils Siliņš tajā dziedāja Ceļinieku Votānu. Ar šo lomu viņš viesojās gan 18 izrādēs Parīzes Bastīlijas operā, gan Tokijas operā.

2015. gadā Egils Siliņš saņēmis Lielo mūzikas balvu par izcilu sniegumu Fēliksa Mendelszona-Bartoldi oratorijā "Elija" 13.decembrī Lielajā ģildē, solokoncertā 14.novembrī Latvijas Nacionālajā operā, festivālos "Summertime" un "Artissimo".

2018./2019. gada sezonā dziedātāja radošie ceļi veda ne vien uz Rīgu, bet arī Staatsoper Unter den Linden Berlīnē (Baraks, R. Štrausa opera Sieviete bez ēnas) uz Bilbao operu (Dons Fernando – L. van Bēthovena opera Fidelio), Baireitas festivāla viesizrādēm Abū Dabī (Votāns – R. Vāgnera opera Valkīra), Valsts operu Hamburgā (Amfortass – R. Vāgnera opera Parsifals), Seulas Mākslas centru (Votāns), kā arī vasarā dziedāja Baireitas festivālā (Karaļa herolds – R. Vāgnera opera Loengrīns).