Pēc uzvaras ARD konkursā un Grand Prix Emanuela Feiermana konkursā Danjulo IZSJIZAKA (1979) sasniedzis pasaules ievērojamāko čellistu virsotni. Kritiķi slavē viņa muzikalitāti un personības šarmu, unikālo tembra krāsu un lociņa skārumu, kā arī fenomenālo tehnisko meistarību, kas arvien pakārtots melodiski izteiksmīgam dziedājumam.

Danjilo Isjizaka dzimis Bonnā, vācu/japāņu ģimenē. Čella spēlei pievērsies četru gadu vecumā, absolvējis Hansa Eislera Mūzikas akadēmiju Berlīnē, tad papildinājies pie Tabeas Cimmermanes, Ģerģa Kurtāga, Menahema Preslera, Amadeus kvarteta u. c. Isjizaka cieši sadarbojies ar Mstislavu Rostropoviču, kurš mūža pēdējos gados par par šo mūziķi sacījis: “Pārsteidzošas tehniskās iespējas un nevainojams radošais potenciāls.”

Jau septiņpadsmit gadu vecumā Isjizaka debitēja Berlīnes filharmonijā un visai drīz spēlēja arī Tokijas Santory zālē, Vīnes Musikverein, Ņujorkas Kārnegija zālē, Londonas Karaliskajā Alberta zālē un Londonas Karaliskajā Svētku zālē.

Viņa debijas albums Sony BMG ar Britena un Franka čellsonātēm saņēmis Vācijas Fonoakadēmijas balvu ECHO Klassik. 2012. gadā čellists ieguvis Japānas nozīmīgāko mūzikas balvu, ko pasniedz Sony mūzikas fonds, savukārt 2014. gadā viņa un Pāvela Hāsa stīgu kvarteta kopīgi veiktais Franča Šūberta Stīgu kvinteta ieskaņojums ticis pie Gramophone balvas kā gada kamermūzikas ieraksts.

Čellista koncertdzīve aptver kā Eiropu un Āziju, tā arī Amerikas Savienotās Valstis, koncertējot ar izciliem kamermūzikas partneriem, orķestriem un diriģentiem. Viņš ir regulārs viesis smalkākajos kamermūzikas festivālos, kā arī profesors Bāzeles Mūzikas akadēmijā un Berlīnes Mākslu universitātē.

Danjulo Isjizakas rīcībā ir Volfganga Šnābla instruments, ko viņam atvēlējusi Kronberga akadēmija; to iepriekš spēlējis Boriss Pergamenščikovs, kā arī Stradivāri 1730. gadā darinātais čells Feuermann, ko Isjizakas rīcībā nodevis Nippon mūzikas fonds; to savukārt iepriekš spēlējis viens no 20. gadsimta pirmās puses leģendārākajiem čellistiem – Emanuels Feiermans.