17. oktobrī, Koncertzālē “Cēsis” ar latviešu klasisko kora dziesmu programmu “Diena aust” savu 80. jubilejas gadu atklās Latvijas Radio koris, kas pirmo reizi pie Radiofona mikrofoniem stājās 1940. gada 1. novembrī. Cēsīs skanēs Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, Emiļa Melngaiļa un Jāņa Mediņa skaistākās dziesmas.

Latvijas Radio kora (LRK) pirmo koncertu repertuāra pamatu pamats bija latviešu tautasdziesmu apdares un pašmāju skaņražu oriģinālkompozīcijas, tādējādi nozīmīgo jubileju ieskandinošā koncertprogramma “Diena aust” simboliski met tiltu gan uz LRK pirmsākumiem, gan izgaismo Latvijas mūzikas kultūras pirmssākumos tapušos darbus, kas nu kļuvuši par latviešu kormūzikas klasiku.

Jubilejas koncertprogrammā iekļautie latviešu kormūzikas dārgumi - no Jāzepa Vītola “Diena aust” līdz Alfrēda Kalniņa “Šūpļa dziesmai” un no Jāzepa Mediņa “Vasaras vakara” līdz Emīla Dārziņa “Sapņu tālumā”, ne vien poētiski tēlo dienas ritējumu, bet izgaismo arī tik dažādās emocionālo pārdzīvojumu nokrāsas un dvēseles saviļņojumus.

Mums tik zināmajās dziesmās, ko dzirdēsim koncertā Cēsīs, būtiska loma ir vārsmām, kas uzrunājušas mūsu klasiķus. Tā, piemēram, šīs programmas kontekstā Aspazijas bagātīgajā daiļradē iedvesmu smēlies vecmeistars Jāzeps Mediņš (“Vasaras vakars”) un smalkais liriķis Emīls Dārziņš (“Ciānas bērni”, “Sapņu tālumā”), kurš niansēti sabalsojas arīdzan ar Jāņa Poruka pasaules redzējumu (“Ja uz Betlēmi es ietu”), latviešu profesionālās mūzikas patriarhs Jāzeps Vītols rakstījis ar Friča Bārdas (“Bērzs rudenī”), Teodora Zeiferta (“Saule austrumos”) un Jāņa Esenberģa (“Diena aust”) vārdiem, bet romantiski nospriegoto harmoniju meistars Pēteris Barisons pievērsies Jāņa Ziemeļnieka (“Mūzai”) un Kārļa Ieviņa (“Zilie sapņu kalni”) dzejas rindām, impresionisma estētikai radniecīgais Jānis Zālītis mūzikā tērpis Raiņa dzejoli “Kad nakts”, savukārt viņa drauga Emiļa Melngaiļa dziesmas caurstrāvo tautasdziesmu motīvi, kas tuvi arīdzan Alfrēdam Kalniņam – vienam no visu laiku visražīgākajiem un žanriski daudzpusīgākajiem Latvijas skaņražiem.

“Šajos latviešu kormūzikas klasikas paraugos ieaustie tēli un noskaņas, intonācijas un harmonijas ir dziļi iekodētas mūsu apziņā, iespējams, daudz lielākā mērā, nekā to racionāli apzināmies. Un ir svarīgi pie šīm pārlaicīgajām un tik būtiskajām vērtībām atgriezties, jo vairāk šobrīd, kad dzīve visapkārt neapturami mainās, un šo dziesmu brīnumainā pasaule mūsu iztēlē uzmirdz atkal no jauna un atklājas neierasti svaigi, veldzējoši un stiprinoši,” programmu raksturo Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava.