Festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” otrā nedēļas nogale klausītājiem dāvās pavisam jaunas, iepriekš vēl neatskaņotas mūzikas atklāšanas prieku, iepzīstinās ar skaistiem ukraiņu akadēmiskās mūzikas skaņdarbiem un pieskarsies neapšaubāmām klasiskām vērtībām.

Piektdienas, 22. aprīļa, vakarā izskanēs pianista Reiņa Zariņa solokoncerts “Pavasara pulss”, kas norit sadarbībā ar Latvijas Komponistu savienības festivālu “Latviešu jaunās mūzikas dienas”. Tajā dzirdēsim mūziku, ko radījuši trīs komponisti domubiedri: Pēteris Vasks, Arturs Maskats un Andrejs Selickis. Programmā iekļauti gan jaundarbu pirmatskaņojumi, gan šo pašu autoru agrāk rakstīti opusi.

No Pētera Vaska mūzikas Reinis Zariņš izvēlējies divus opusus – viens ir komponista jaunības darbs, 1976. gadā komponētais dramatiski spriegais “Cikls klavierēm”, bet Cēsīs pirmatskaņojumu piedzīvos opuss “Dzeguzes balss”, ko iedvesmojusi putna balss, kas bieži dzirdama komponista vasaras mājas tuvumā, Amatciemā.

Koncertā dzirdēsim arī Artura Maskata jaundarbu “Noktirnes”, no kurām pirmās divas saistītas ar Emīlijas Dikinsones dzeju. Savukārt trešās jeb “Ukrainas noktirnes” pamatā ir ukraiņu tautasdziesma par mīļoto, kuru sieviete gaida pārnākam no kara.

Trešais vakara pirmatskaņojums – Andreja Selicika “Dziesma Debesu dzimtenei”. Kā saka pats komponists: “Mūzika skan vairākos līmeņos reizē: vienlaikus tā ir gan dziesma Debesu dzimtenei, gan lūgsna par dzimteni šeit un it īpaši par Ukrainu, gan Kristus ciešanas, nāve un augšāmcelšanās — Pasha.”

Arvien spēcīgāk ieskanoties notīm, kas sasaucas ar Ukrainu, koncerta otrajā daļā uz skatuves redzēsim kamerorķestri “Kijivas solisti”. Sākoties karam Ukrainā, mūziķi atradās viesturnejā un, nespējot šobrīd atgriezties dzimtenē, turpina sniegt koncertus Eiropā, klausītājus iepazīstinot ar ukraiņu komponistu mūziku. Programmā skanēs Valentīns Silvestrovs, Maksims Berezovskis, Oleksandrs Šimko un ukraiņu tautas dziesmas pārlikums orķestrim.

Festivāla noslēguma koncertā, 23. aprīlī tagadne sastapsies ar klasiskām vērtībām, metot tiltu starp gadsimtiem - pasaulē atzītākais un biežāk atskaņotais latviešu komponists Pēteris Vasks līdzās Vīnes dižgaram Ludvigam van Bēthovenam. Šo satikšanos skaņās iedzīvinās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģentes Kristīnas Poskas vadībā un vijolniece Trīna Rūbela. Koncerts tiešraidē būs klausāms arī Latvijas Radio 3 "Klasika" viļņos.

Šajā vakarā visupirms skanēs Vaska vijolkoncerts “Tālā gaisma”. Pirmajā “Pētera Vaska mūzikas aprīlī” tas skanēja britu vijolnieka Hugo Tičati lasījumā, bet šajā koncertā to interpretēs īpaša viešņa – Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmā vijole Trīna Rūbela.

Līdzās Pētera Vaska garīgais domubiedrs Erki Svens Tīrs un viņa viens no jaunākajiem opusiem Phantasma.

Koncerta otrajā daļā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris igauņu diriģentes Kristīnas Poskas vadībā atskaņos Ludviga van Bēthovena Ceturto simfoniju Sibemolmažorā.

Visiem trim komponistiem  ‒ Erki Svenam Tīram, Vaskam un Bēthovenam ‒ kopīgs ir viens: viņi meklē galēji saasinātu un dziļu izteiksmi dzīves svarīgākajiem jautājumiem. Viņu mūzikā vienmēr svarīgākais ir ideja, kas aiz tās stāv ‒ kāds augstāks mērķis. Tas spēlē būtisku lomu šo komponistu diženumā. Tīra darbs “Phantasma” sarakstīts, domājot par Bēthovenu, un viņa mūzikā ir kaut kas pārlaicīgs ‒ tas ir viens no iemesliem, kāpēc tā mani tik ļoti sajūsmina. Arī Vaska “Tālā gaisma” neapšaubāmi ir pārlaicīga; tā mūs izvadā cauri dziļākajām cilvēciskajām emocijām ‒ patiess šedevrs, kas jau kļuvis par mūsdienu klasiku. Es ārkārtīgi priecājos, ka beidzot varēšu atskaņot šo vijoļmūzikas repertuāra pērli kopā ar brīnišķīgo igauņu solisti Trīnu Rūbelu ‒ mūziķi, kura, es labi zinu, ir ideāli piemērota šī skaņdarba izpildīšanai. Cerību, pēc kuras ilgojamies “Tālajā gaismā”, mēs optimistiski un priekpilni sastopam Bēthovena Ceturtajā simfonijā; tā piedāvā mierinājumu un gaišu skatījumu, kas šajās dienās mums nepieciešams, iespējams, tik ļoti kā vēl nekad, vakara koncertprogrammu raksturo starptautiski atzītā diriģente Kristīna Poska, kura kopš 2019./2020. gada sezonas ir Flandrijas simfoniskā orķestra galvenā diriģente un kopš 2021./2022. gada sezonas – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenā viesdiriģente.

Pirms abiem koncertiem interesenti ir aicināti uz Pirmskoncerta sarunām, kurās muzikologa Oresta Silabrieža iztaujāti, savās domās par koncertos gaidāmajiem skaņdarbiem, satikšanās mirkļiem mūzikā un dzīvi dalīsies gan komponisti Pēteris Vasks un Arturs Maskats, gan mūziķi. Dalība sarunās ir bez maksas.