Kopš 2021. gada trīs Baltijas valstu Komponistu savienības organizē festivālu “Baltijas Mūzikas dienas”. Ik gadu festivāls notiek citā Baltijas valstī. Pirmo festivālu tiešsaistes formātā organizēja Igaunijas Komponistu savienība. Otrā festivāla mājvieta bija 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta Kauņa, bet šogad “Baltijas mūzikas dienas” no 18. līdz 31. martam noritēs Latvijā, Cēsīs un Rīgā.

Festivālā gaidāmi deviņi koncerti, tostarp LNSO koncerts koncertzālē “Cēsis”, Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncerts Lielajā ģildē un Latvijas Radio kora koncerts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Īpašs notikums būs pasaulslavenā franču sitaminstrumentu ansambļa “Les Percussions de Strasbourg” koncerts 19. martā koncertzālē “Cēsis”. Festivāla ietvaros izskanēs vienpadsmit latviešu komponistu rakstītu darbu pirmatskaņojumi.

Šī gada festivāla virstēma ir “Nepanesamais esības vieglums”. To esam aizņēmušies no čehu/franču rakstnieka Milana Kunderas slavenākā darba nosaukuma. Mēs pie šīs idejas nonācām kara sākumā. Kara, kurš diemžēl vēl aizvien nav beidzies. Kara, kurš ir iesūcies mūsu ikdienā, mūsu zemapziņā, kara, kurš liek mums līdzjūtībā sarauties un palīdzēt, cik iespējams. “Jo nav nekā smagāka par līdzjūtību. Pat paša sāpes nav tik smagas kā sāpes, ko cilvēks izjūt kopā ar kādu, kāda sāpes, ko pastiprina iztēle un paildzina simts atbalsis.”*

Par spīti karam un līdzjūtībai, dzīve un mūzika turpina notikt, darot mūs jūtīgus un laimīgus. Tas ir neizturami smagi un viegli vienlaicīgi. Arī jaundarbu autoriem esam lūguši savos skaņdarbos reflektēt par to, vai smagums patiesi ir briesmīgs, bet vieglums – brīnišķīgs? Vai vieglums ir pozitīvs, bet smagums – negatīvs? Pagaidām skaidrs ir tikai tas, ka smaguma un viegluma pretstats ir noslēpumainākais un daudzzīmīgākais no visiem pretstatiem.

Festivālu atklāsim 18. martā, Koncertzālē "Cēsis" ar trīs izcilu mūslaiku komponistu skaņdarbiem. Erki Svens Tīrs (Erkki-Sven Tüür) no Igaunijas, Žibokle Martinaitīte (Žibuoklė Martinaitytė) no Lietuvas, Krists Auznieks no Latvijas. Pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies Guntis Kuzma.

Bet 19. martā tur pat Cēsīs mūs sagaida ļoti īpašs notikums - pasaulē pazīstamākā sitaminstrumentu ansambļa “Les Percussions des Strasbourg” koncerts kopā ar latviešu soprānu Viktoriju Pakalnieci. Skanēs Gundegas Šmites, Helēnas Tulves (Helena Tulve), Vīkinta Baltaka (Vykintas Baltakas), Tomassa Hummela (Thomas Hummel) un Sidnija Korbeta (Sidney Corbett) skaņdarbi.

20. martā Latvijas Radio studijas koncertā uzstāsies lieliskais klavierkvartets “Quadra” un kopā ar viņiem divi izcili meistari – klarnetists Guntis Kuzma un sitaminstrumentālists Guntars Freibergs. Skanēs Santa Ratniece, Oļesja Kozlovska, Andris Dzenītis, Tatjana Kozlova-Johannesa (Tatjana Kozlova-Johannes), Dominīks Digims (Dominykas Digimas).

21.martā pirmoreiz Baltijas mūzikas dienās skanēs ērģeļmūzikas koncerts. Rīgas domā dzirdēsim saksofonista Aigara Raumaņa un ērģelnieka Aigara Reiņa superjaudīgo ansambli, izpildot Andra Dzenīša, Artura Maskata, Alises Rancānes, Tenu Kervitsa (Tõnu Kõrvits) u.c. skaņdarbus.

24.martā Lielajā ģildē uzstāsies lieliskie “Sinfonietta Rīga” un diriģents Normunds Šnē, kā arī sitaminstrumentālists Guntars Freibergs. Klausītājiem būs iespēja noklausīties Jāņa Petraškeviča kamersimfoniju, Platona Buravicka jaundarbu orķestrim, kā arī Justīnes Repečkaites (Justina Repečkaitė) un Madli Marje Gildemanes (Madli Marje Gildemann) skaņdarbus.

26.martā Rīgas Latviešu biedrības namā uzstāsies trīs ansambļi – viens no Latvijas, viens no, Lietuvas, viens no Igaunijas. Trīs koncerti vienā koncertā, trīs skatieni uz laikmetīgo kamermūziku.

Festivāla lielais fināls izskanēs 31. martā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā koncertā kopā ar liela mēroga interpretiem – Latvijas Radio kori un diriģentu Kasparu Putniņu. Dzirdēsim komponistes Rutas Paideres jaundarbu un citus skaņdarbus.

Festivālu atbalsta: VKKF, Gētes Institūts, Baltic Contemporary Music Network: Igaunijas Komponistu savienība, Lietuvas Komponistu savienība, koncertzāle "Cēsis", Rīgas doms, JVLMA, Latvijas Koncerti, Rīgas Latviešu biedrības nams, Latvijas Radio 3 Klasika.

*Milans Kundera, “Nepanesamais esības vieglums”, 1984.