No 5. marta līdz 2. maijam Koncertzāle "Cēsis" telpās būs skatāma mākslinieka Egila Rozenberga izstāde. 

Mākslinieka radošā darbība pēdējos gados bijusi ļoti daudzveidīga. To iespaidojuši ceļojumi, radošās darbnīcas, padziļinātas vairāku valstu mākslas vēstures, arhitektūras, pilsētvides studijas. Izstādē būs redzami gobelēni, kā arī atsevišķas gobelēnu skices.

Latvijas skatītājam Egila Rozenberga vārds un daiļrade neapšaubāmi ir pazīstama. Mākslinieks piedalījies dažāda vietēja un starptautiska mēroga izstādēs un projektos, sarīkojis vērienīgas personālizstādes Latvijā un ārzemēs. Pēdējā lielākā (ar daiļrades retrospektīvu skatījumu) bija apskatāma izstāžu zālē “Arsenāls” 2013.gadā un cerams, ka palikusi skatītāju atmiņā uz ilgāku laiku.

Mākslinieka darbi atrodas dažādu valstu muzejos (t.sk. LNMM Rīgā, Mākslas un dizaina muzejā Ņujorkā, Klīvlendas mākslas muzejā (ASV), utt.) Viņa radošā daiļrade, kas mērāma četrdesmit piecu gadu garumā, ir ļoti daudzpusīga un vērienīga. 

Egila Rozenberga talants un daiļrade ir novērtēta arī Francijā. Viņa radošā darba divas skices tiks īstenotas lielformāta gobelēnos Francijā, divās no vēsturiski slavenajām gobelēnu aušanas manufaktūrām - La Manufacture des Gobelins Parīzē un La Manufacture des Beauvais (Bovē pilsētā). Jāatzīmē, ka 20.gadsimtā šajās darbnīcās tika izaustas tādu pasaulslavenu mākslinieku, kā Marka Šagāla (Marc Chagall), Pablo Pikaso (Pablo Picasso), Anrī Matisa (Henri Matisse), Huana Miro (Joan Miro) un, protams, slavenā franču gobelēna meistara Žana Lirsā (Jean Lurcat) skices.

Jāakcentē, ka Egils Rozenbergs būs pirmais Baltijas valstu mākslinieks, kura darbi tiks īstenoti un atradīsies Mobilier National kolekcijā līdzās jau iepriekš minēto slavenību darbiem. Šobrīd Parīzes darbnīcās jau ir uzsākta viena gobelēna aušana. Tajā top gobelēns “Refleksijas – pārdomas” Nr. 1, kura ieceres pamatā –pasaules kultūras mantojuma ietekme un atspoguļojums mūsdienīgā interpretācijā. Kompozīcija tiek izpildīta vēsturiskajā gobelēna tehnikā la basse- lisse. Pēc tam šis pats gobelēna mets tiks realizēts arī otrajā vēsturiskajā - velveta gobelēna tehnikā (blīvā īsbārkšu tehnika), kas tiks austs la haute-lisse stellēs. Otra gobelēna  meta “Refleksijas - pārdomas” Nr. 2 (ar franču pilsētvides un arhitektūras motīvu iespaidu) pārnešana materiālā notiek vēsturiskajā Bovē (Beauvais) aušanas manufaktūrā Bovē pilsētā.

Personālizstādē Cēsīs Egils Rozenbergs skatītājiem reprezentēs piecas savas daiļrades tēmas.

Kā pirmā jāakcentē “Zīmes smiltīs”, tēma, kas mākslinieka daiļradei vijas cauri no 20.gs. 90.gadiem un vienmēr atkal atrod jaunas nianses risinājumā. Tās ir ierosmes no jūras, pie kuras mākslinieks dzīvo, jūras radītajām noskaņām un asociācijām dažādos gadalaikos, rakstiem piejūras smiltīs, kuros vienmēr ko jaunu var izlasīt. Tās ir dabas nokrāsu maiņas, gaismas refleksijas jūrā un piejūras smiltīs dažādos diennakts laikos un gadalaikos Tās ir viņa sarunas ar jūru, kurās mākslinieks velk paralēles arī ar cilvēka dzīvi, izjūtām, emocijām.

Otra tematiskā loka nosaukums ir “Enģeļi un maskas” (galvenokārt tie ir 2007.gada darbi), ko iespaidojušas klasiskās mākslas vērtības – glezniecība, tēlniecība. Sižetiski abu vārdu duālā būtība un to iespējamais plašais interpretējums ieinteresēja mākslinieku pēc viņa ceļojuma uz Meksiku. Lai gan tiešā veidā uzlūkojot kompozīcijas var rasties asociācijas tikai ar iespaidiem no vēsturiskajām mākslas vērtībām (jo šīs abas tematikas taču caurvij gan glezniecību, gan tēlniecību, gan dažādas citas kultūras vērtības), tomēr to radīšanas pamatdoma ir daudz dziļāka. Līdztekus visai atpazīstamajam un nolasāmajam tēlojuma veidam būtisku lomu satura atklāsmē spēlē zemteksts. Tēma atklājas pakāpeniski un kopnoskaņā ar filozofiskām interpretācijām cerībā, ka arī skatītājs to sapratīs un izjutīs.

Trešais darbu cikls saistīts ar Parīzi, pilsētas ielās un namos atrastajos motīvos, noskaņās, cilvēku burzmā, arhitektūras ritmos. Mākslinieks mēģinājis attēlot tos dziļos iespaidus, kuri viņu uzrunājuši šajā Eiropas elitārajā pilsētā un aicinājuši tur atgriezties atkārtoti. Tā ir pilsētas kultūrvide, arhitektūra, parki un dārzi, mākslas klātbūtne. Jāakcentē, ka izstādē redzamo gobelēnu ieceru skices radušās pēc Egila Rozenberga radošām studijām Parīzē 2012.gadā, kad viņš tur uzturējās ilgāku laiku.

Daļēji izstādē būs pārstāvēts iekšējo pārdomu atspoguļojošs cikls “Rētas” (vairāki darbi, kas radušies 2013.gadā). Tajā atklājas iekšējās dvēseles rētas, gan daudz dziļākas vispārcilvēciskās - tās, ko cilvēcē, mākslā, kultūrā, dažādu valstu vēsturē ir atstājušas zīmes un notikumi no pagātnes. Un, lai gan te nav atklātu, tiešu norāžu ne teksta, ne gadskaitļu, ne valstu vai vārdu nosaukuma veidā, jo mākslinieks tās risinājis sev raksturīgā abstrakti asociatīvā izteiksmes veidā, jebkuram no mums ļauta vaļa radošai tēlainai fantāzijai. Skatītājs tiek uzrunāts un aicināts meditēt, ieiet citās dimensijās, iedomātos labirintos, sava veida asociatīvā ceļojumā.

Kā piektā tēma jāmin vēl līdz šim viņa daiļradē gobelēnos nerealizēta laikmeta tehnoloģisko inovāciju pārtapšana, kas tiek izstādīta ar nosaukumu “Konversija”. Tās pamatā ir iespaidi no augstām tehnoloģijām. Savstarpējā dialogā tā ir saruna ar skatītāju par to, kā šīs mūsdienu tehnoloģijas (piem. Dažādas mikroshēmas utt.) mākslinieka rokās refleksē un “pārtop” 21.gs. ornamentā. Aizsākusies mākslinieka daiļradē savulaik šķiedras mākslas formā, tā tagad ”pāraugusi” gobelēnos.

Izstādē būs redzammi meti no`tēmas “Konversija “, kurās mākslinieks risina laikmetīga ornamenta izteiksmes iespējas. Tāpat tiks izstādīti meti , kuri tika radīti konkursam Gobelēnu manufaktūrai Francijā.

Velta Raudzepa, LNMM/ DMDD krājuma darba vadītāja