Līdz 2. jūlijam INSIGNIA mākslas galerijā koncertzālē "Cēsis" apskatāmas divas Francijai veltītas mākslas izstādes.

INSIGNIA galerijā apskatāma franču tēlnieka Patrika Peltjē izstāde "Atdzimšana". Savā daiļradē viņš noteikti neiet pa tradicionāli iemītu taku. Pirmkārt, jau mākslinieka izvēlētais materiāls – betons, kas mūsu uztverē vienmēr saistās ar kaut ko monolītu, smagnēju un, protams, pelēku. Patriks Peltjē prot šim brutālajam materiālam piešķirt paradoksālu vieglumu. Betons meistara rokās pārvēršas alternatīvā matērijā, krāsas pigmenti un pārsteidzošās kombinācijās ar koku vai citiem materiāliem liek tam atdzimt jaunā substancē, kas nes sevī brīnumainu enerģiju.

Ar Francijas Institūta Latvijā atbalstu mākslinieks jau vairākas reizes viesojies Latvijā, un viņa pieredzē šie ceļojumi nenoliedzami saistās ar Marka Rotko vārdu: Daugavpils Marka Rotko mākslas centra 2016. gada rudens izstāžu sezonu atklāja mākslinieka radītais vides objekts, kas ir veltījums dižajam 20. gadsimta gleznotājam, bet 2017. gadā ir skatāma viņa personālizstāde.Jauno ekspresīvi dinamisko vides objektu veido ar pigmentiem iekrāsots betons violetā, karmīnsarkanā un melnā krāsā. Krāsu izvēlei mākslinieka darbā bija būtiska nozīme, jo tieši šīs krāsas Marks Rotko izmantoja, saviem gleznojumiem slavenajā Hjūstonas kapelā. Marks Rotko ļauj mums izjust krāsas maģiski suģestējošo spēku savos audeklos, savukārt Patriks Peltjē ar krāsas palīdzību cenšas rast līdzsvaru trijās dimensijās un vienotā matērijā kondensēt it kā nesavienojumus, kontrastējošus materiālus. Viņa darbu iekšējā apslēptā spriedze vērsta uz prāta un jūtu harmoniska dialoga meklējumiem, kurā svarīgu lomu spēlē mākslinieka vīzija, objekts un telpa, kā arī skatītāja spēja uztvert vēstījumu.

Savukārt koncertzāles 1., 2. un 3. stāva gaiteņos apskatāma Sandras Krastiņas un Ilzes Avotiņas izstāde "Atmiņu dārzs". 

Kopš 1995. gada Latvijas Republikas Kultūras ministrija organizē konkursu, sniedzot iespēju mūsu māksliniekiem pretendēt uz radošo darbnīcu Starptautiskajā mākslas rezidencē Cite Internationale des Arts Parīzē. Vairāk nekā divdesmit gadu laikā šajā nozīmīgākajā Eiropas mākslas centrā jaunas iedvesmas smēlušies daudzi latviešu gleznotāji, tēlnieki, mūziķi un mākslas teorētiķi: Barbara Gaile, Ieva Iltnere, Sandra Krastiņa, Dace Lielā, Laima Slava, Aigars Bikše, Ilze Avotiņa, Vineta Kaulača, Sigita Daugule, Andris Vītoliņš, Egils Rozenbergs u.c. Minimālais uzturēšanās laiks rezidencē ir divi mēneši, tā ir lieliska iespēja radošai personībai būt projām no ierastās ikdienas rutīnas, pilnība koncentrējoties radošam darbam, bagātīgā kultūras mantojuma un daudzpusīgās mākslas dzīves apguvei.

INSIGNIA mākslas galerija saviem skatītājiem piedāvā divu izcilu Latvijas mākslinieču darbus, kas tiešā vai mazāk konkrētā veidā reflektē uz laiku, kas pavadīts apbrīnojamajā kultūras metropolē – Parīzē.

Gleznotāja Sandra Krastiņa (dz. 1957) Starptautiskajā mākslas rezidencē pavadīja 1996. gada rudeni. Tā bija īpaša personiskā pieredze, pirmā reizi, kad māksliniece bija pilnīgi svešā vidē un vienatnē ar sevi: laiks pārdomām, cits dzīves ritms, līdz šim neierasta brīvība, reizē arī vientulība un izolētība no vietējās sabiedrības. Toreiz vēl nebija interneta sakaru, tādēļ uz mājām ceļoja vēstules un pastkartītes.  Pirmās “zilā perioda” gleznas Sandrai tapa jau 1995. gadā, bet Parīzes pieredze ļāva māksliniecei pilnībā atbrīvoties no figurālām kompozīcijām un iegremdēties ultramarīna abstrakciju fascinējoši daudznozīmīgajā dziļumā. Izstādē redzamās gleznas ir tapušas jau pēc rezidences, bet tieši tas vientulības pārdomās pavadītais laiks, kad vakaros tika daudz zīmēts, ir iedvesmojis mākslinieci uzticēties savai jutekliskai pieredzei. Šīs kompozīcijas ir liela uzdrīkstēšanās, jo tās top uz balta audekla vienā paņēmienā, kļūdīties nedrīkst, atpakaļceļa nav – pilnīga gribas, intuīcijas un profesionālo spēju koncentrācija. Šo darbu vitālo enerģiju jūt arī skatītājs.  

Ilze Avotiņa (dz. 1952) rezidencē Parīzē ir pabijusi vairākas reizes – 2005. un 2013. gadā. Viņai Parīze vienmēr ir bijusi sapņu un romantiskas mīlestības pilsēta. Tieši pēc tur pavadītā laika gleznotājas ierasti spilgto krāsu paleti nomaina maigi sidrabainas kompozīcijas ar tikko pamanāmiem akcentiem. Šos darbus ir iedvesmojusi neparastā Parīzes novakares mirdzošā gaisma, kas visu pilsētu – Sēnas krastmalu, augstos pelēkos īres namus, cēlās katedrāles un vērienīgās pilis – pārvērš trauslā caurspīdīgā brīnumā. Protams, ieraudzīsiet arī ziedus, kas ir viena no mākslinieces iemīļotajām tēmām un franču kultūrā tiem ir liela nozīme: gan arhitektūras detaļās, gan krāšņajos dārzos un parkos.

Skatītāji var novērtēt un salīdzināt šo divu dažādo radošo personību pieredzi pilsētā, kura vienmēr pārsteidz, liekot racionālajam prātam atpūsties un ikvienā atmodinot romantiskas jūtas.