Sestdien, 16. oktobrī, jau trešo reizi notiks opermūzikas koncerts ar pasaules līmeņa zvaigžņu piedalīšanos, kuru radošā dzīve bijusi cieši saistīta ar ilggadējo Latvijas Nacionālās operas direktoru un spilgtu Latvijas kultūras personību Andreju Žagaru. Andreja dzimšanas dienā Cēsīs viesosies zviedru soprāns Irēne Teorine, mecosoprāns Oļesja Petrova no Krievijas, mūsu pašu lieliskie operas solisti tenors Aleksandrs Antoņenko, baritons Jānis Apeinis un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Modesta Pitrena vadībā. Programmā skanēs  uvertīras  un ārijas no Riharda Vāgnera “Klīstošā holandieša”, “Tanheizera” un “Tristana un Izoldes” Džuzepes Verdi “Dona Karlosa”, Modesta Musorgska “Hovanščinas” un Rudžero Leonkavallo “Pajacci”.

“Esam gandarīti, ka šogad koncertā dzirdēsim četrus izcilus solistus, ar kuriem Andrejs bijis cieši saistīts. Zviedru soprāns Irēne Teorine Latvijā viesojusies vairākkārt – gan Latvijas Nacionālās operas uzvedumos, gan koncertējot kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Tāpat liels prieks, ka mecosoprāns Oļesja Petrova savā saspringtajā darba grafikā radusi iespēju atbraukt uz Latviju, lai piedalītos šajā koncertā, un, domāju, tā latviešu klausītājiem būs patīkama atkalsatikšanās ar operdziedātāju, kas līdzīgi kā Irēne pie mums viesojusies vairākkārt. Līdzās – divi lieliski mūsu operdziedātāji. Aleksandra Antoņenko karjera uzplauka operā, laikā, kad Andrejs Žagars bija tās vadītājs. Viņš ar lielu gandarījumu sekoja līdz solista turpmākajai karjeras attīstībai uz pasaules opernamu skatuvēm. Tāpat arī baritons Jānis Apeinis, kurš savas spilgtās lomas izdzīvojis tieši Andreja iestudētajās operās,” atklāj Andreja Žagara kultūras attīstības fonda pārstāvis, komponists Arturs Maskats.

Krāšņumu koncertam piešķirs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris lietuviešu diriģenta Modesta Pitrena vadībā. Maestro bija viens no vadošajiem diriģentiem Andreja Žagara vadītajā Latvijas Nacionālajā operā.

Vēlamies pieminēt, ka, pateicībā par pašaizliedzību un apbrīnojamajām darbspējām ieilgušās Covid-19 pandēmijas laikā, “Andreja Žagara kultūras attīstības fonda” atbalstītāja - Rietumu Bankas, dibinātais “Nākotnes atbalsta fonds” Latvijas mediķiem dāvina 100 ielūgumus uz koncertu “Draugi – Andrejam Žagaram”. Aizvadītais gads  prasījis milzu spēku no medicīnas personāla visā pasaulē, tādēļ uzdāvinātās biļetes ir kā simbolisks paldies tiem mediķiem, kuri diendienā rūpējas par Covid-19 pacientiem, un reizē tā ir iespēja kaut tikai vienā vakarā veltīt laiku sev baudot skaistu opermūzikas koncerta programmu.

Viens no pasaules atzītākajām dramatiskajiem soprāniem Irēne Teorine (Iréne Theorin) regulāri koncertē pasaules vadošajos opernamos un koncertzālēs. Viņas ampluā ir vācu dramatisko operu repertuāra lomas. Milzīgu atzinību izpelnījusies tieši viņas spilgtā muzikalitāte, pārliecinošais sniegums un vokālās dotības. Teorine uzstājusies Itālijas opernamā La Scala, Metropolitēna operā, Karaliskajā Operas namā, Parīzes operā, Berlīnes, Drēzdenes un Vīnes Valsts operās, kā arī viesojusies slavenajos Zalcburgas un Baireitas festivālos.

Sanktpēterburgā dzimušajai Oļesjai Petrovai piemīt dziļš un niansēts mecosoprāns un  viņa ir ļoti pieprasīta gan kā operas, gan kā koncertu soliste. Petrova uzstājusies prestižos opernamos un koncertzālēs Eiropā, ASV, Dienvidamerikā, Korejā, Ķīnā un Japānā. Viņas repertuārā ir Fenēna „Nabuko”, Marfa “Hovanščinā”, Končakovna “Kņazā Igorā”, Lelis “Sniegbaltītē”, Ļubaša “Cara līgavā”, Amnerisa „Aīdā”, Karmena, Olga „Jevgeņijā Oņeginā”, Grāfiene un Poļina „Pīķa dāmā”, Madalēna „Rigoleto”, Joanna „Orleānas jaunavā”, Sedlijas kundze „Pīterā Graimsā”, Ulrika „Masku ballē” un citas lomas.

Latvijas Nacionālajā operā Oļesja Petrova dziedājusi Azučenas lomu operā “Trubadūrs” un Amnerisas lomu operā “Aīda”, kā arī piedalījusies vairākos Galā koncertos. 2015. gadā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Petrova viesojās Koncertzālē “Cēsis”, atskaņojot Verdi Rekviēmu.

Tenors Aleksandrs Antoņenko bieži uzstājas kā viesmākslinieks vairākos pasaules nozīmes opernamos. Dziedātājs saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 2003 par sniegumu operizrādēs un Verdi Rekviēma atskaņojumā. 2014. gadā Aleksandram pasniedza Latvijas Izcilības balvu kultūrā. Latvijas Nacionālajā operā Antoņenko debitēja 1998. gadā Hendeļa operā “Alčīna” (Oberto), vēlāk piedalījās operu “Dons Žuans” (dons Otavio), “Jevgeņijs Oņegins” (Ļenskis), “Bohēma” (Rūdolfs), “Pīķa dāma” (Hermanis), “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta” (Sergejs) un citās izrādēs.

Kopš 2004. gada Antoņenko dziedājis Diseldorfas Deutsche Oper am Rhein, Zalcburgas festivālā, Londonas Covent Garden, Berlīnes, Montekarlo, Romas, Ženēvas opernamos un ievērojamās pasaules koncertzālēs. Viņš uzstājies ar pasaules slavenākajiem operdziedātājiem un diriģentiem, tostarp Renē Flemingu, Barbaru Fritoli, Brīnu Tervelu, Rikardo Muti, Jirži Belohlāveku u. c. Guvis panākumus arī Parīzes Bastīlijas operā un Berlīnes Vācu operā (Kavaradosi), Drēzdenes Semperoper un Pēterburgas Marijas teātrī. Anoņenko dzirdējām arī pagājušā gada koncertā ”Draugi – Andrejam žagaram”.

Baritons Jānis Apeinis Latvijas Nacionālajā operā debitējis 2003. gadā. Apeiņa repertuārā ir Jeļecka loma operā “’Pīķa dāma”, Marķīza de Laforsa loma “Karmelīšu dialogos”, Trejgalvja loma “Spēlēju, dancoju”, Oņegins operā “Jevgeņijs Oņegins”, Valentīna loma operā “Fausts”, Eskamiljo operā “Karmena”, Figaro operā “Seviljas bārddzinis”, grāfs Luna operā “Trubadūrs”, Lesko operā “Manona Lesko”, grāfs Almaviva operā “Figaro kāzas”, Enriko Astons operā “Lucia di Lammermoor”, titulloma operā “Dons Žuans” un citas.

​Tiroles Valsts teātrī Insbrukā (Austrija) 2008. gadā iestudējis titullomu P. Čaikovska operā “Jevgeņijs Oņegins” un 2010. gadā – Karlo Žerāra lomu U. Džordano operā “Andrea Šenjē”. A/S “Latvijas” Gāze Gada balvas Operai laureāts kā Labākais operas solists (2008, 2011, 2012). Jānis Apeinis nominēts Lielajai mūzikas balvai 2016 kategorijā Gada mūziķis.

Par Oņegina titullomu Pēterburgas Mihaila teātra iestudējumā, Jāņa Apeiņa sniegums ir novērtēts ar Krievijas prestižo teātra balvu “Zelta maska”.

Koncertu “Draugi – Andrejam Žagaram” atbalsta Rietumu bankas “Nākotnes atbalsta fonds”, Valsts kultūrkapitāla fonds un Hotel Neiburgs.