Itāļu lauksaimnieks Klaudio sirgst ar Parkinsona slimību, un līdzās ārstu palīdzībai ir atklājis, ka viņa veselību uzlabo tango dejošana.
Pats Klaudio sievai Ivanai ir karsti apsolījis, ka kādu reizi viņi dejos Buenosairesā, tomēr laika nav atlicis daudz. Kaisle pret tango viņus saved kopā ar komponistu Arturu Maskatu, kurš kļūst par viņa atbalstu, savā ziņā dejas terapeitu, bet viņa radītās muzikālās virāžas – par neticami iedarbīgām zālēm.

Itāļu režisores Lifrēdo un kino un teātra režisores Burānes dokumentālajā portretdarbā Klaudio un Ivanas stāstu caurvij tango metafora – nepieciešami divi, kas varētu dejot. Šī tēze sadiedz kopā kā filmas varoņus un citus pacientus, tā arī viņu attiecības un dzīves – jo īpaši radīšanas un dalīšanās jēgu. Tango terapija, ko piedzīvoja Klaudio un Ivana, iedvesmoja Arturu Maskatu uzrakstīt jaundarbu, kas ieskaņots sadarbībā ar akordeonisti Kseniju Sidorovu. Par tango kā pretošanās mākslu izteicies argentīniešu literāts Horhe Luiss Borhess, kurš gan nekad pats nav dejojis: “Tā ir tieša ekspresija tam, ko dzejnieki nereti mēģinājuši ietērpt vārdos: ticība, ka cīņa arī var būt svinības.”

Seanss ar vienu no filmas režisorēm Kristu Burāni.

Biļetes uz filmu te: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/146458