“Somija kā ES Padomes prezidējošā valsts izvirzījusi mērķi nostiprināt ES globālās līderes statusu klimata rīcības jomā. Cilvēka darbības rezultātā līdz pat miljonam dzīvnieku un augu sugu draud izmiršana tuvāko gadu desmitu laikā. Bioloģiskā daudzveidība patlaban izzūd desmitiem vai pat simtiem reižu ātrāk nekā vidēji pēdējo 10 miljonu gadu laikā. Mēs ceram, ka izstāde palīdzēs pievērst uzmanību šai satraucošajai parādībai, un atgādinās mums, ka nepieciešams rīkoties jau šodien,” Somijas vēstniece Latvijā Rīta Korpivāra.

Izstādes kurators Marku Valkonens nolēmis sapulcināt vienkop trīs augsti meistarīgus un savdabīgus somu māksliniekus – Samuli Heimonenu, Anti Tantu un Heiki Ilenenu, kuru jaunrades tematikā, attieksmē pret dzīvību un dabu iespējams saskatīt daudz kopīga. Būtiskas ir tieši vērā ņemamās stilistiskās un konceptuālās atšķirības tajā, kā šie mākslinieki realizē savu skatījumu. Izstādē “Uz vienas planētas. Vilks, bizons un Homo sapiens” Koncertzālē “Cēsis” būs skatāmi šo trīs meistaru darbi, kas tādā kombinācijā eksponēti pirmo reizi. 

Tagad, kad mēs apzināmies, kādas globāla mēroga problēmas ar savu rīcību izraisījusi veiksmīgākā no šīs planētas sugām ‒ Homo sapiens, mūsu acis kļuvušas redzīgākas un iemācījušās paraudzīties uz pasauli no jauniem skatu punktiem; esam bijuši spiesti saprast, cik ļoti savā starpā saistīts viss dzīvais uz Zemes. Mēs nedrīkstam turpināt savu eksistenci kā nevērīgi dabas izmantotāji, kas par to domā tikai kā par enerģijas un uztura avotu, kā par mūsu patikas vai naida objektu – savu ideju pamato izstādes kurators M. Valkonens. 

Vilks. Šim dzīvniekam ir daudz kopīga ar mums. Vilks ir gaļēdājs, tāpat, kā vēl joprojām lielākā daļa no mums. Vilks rūpējas par saviem pēcnācējiem tāpat, kā cilvēks. Vilks ir ļoti sabiedriska būtne un organizē savu kolektīvo darbību tikpat rūpīgi kā ‒ parasti, bet ne vienmēr ‒ to darām mēs, cilvēki. Samuli Heimonena darbos mēs arī sastopamies ar vilku. Līdzās - mākslinieka neoromantisko ainavu plašumi, kurās raugoties noreibst galva no apziņas, ka esi daļa no šīs paradīzei līdzīgās pasaules.

Bizons. Tas ir zālēdājs, par kādu daudzi no mums tiecas kļūt ‒ lai gan ne vienmēr veiksmīgi. Bizons ir arī bara dzīvnieks ‒ pretēji tam, ko par sevi apgalvojam mēs, uzstājot, ka esam indivīdi, kas vienmēr klausa tikai paši savam izcilajam saprātam. Taču bizonā saskatāma arī spēcīga cilvēciskā dimensija. Par to runā Ziemeļamerikas indiāņu sarežģītā mitoloģija, kurā šis dzīvnieks nav vienkāršs Zemes iedzīvotājs. Heiki Ilenena spēcīgie darbi, kuru centrālais tēls ir šis cēlais dzīvnieks, ļauj uztvert bizonus kā mūsu brāļus un māsas ‒ vai vēl vairāk, dievišķas parādības. 

Homo sapiens, šis pašieceltais dabas pavēlnieks un unikālas apziņas īpašnieks, savā nesenajā vēsturē padarījis mūsu planētu tik lielisku, taču vienlaikus arī tik neaizsargātu, ka mums nepieciešama pazemīgāka attieksme pret savu lomu pasaulē. Anti Tantu mums atgādina, ka esam daļa no dabas un savu šīs zemes klejojumu noslēgumā mums vajadzētu būt laimīgiem par iespēju pabarot kādu koku. Mākslinieka lielās grafikas var likties samērā melanholiskas, pat drūmas, un priecīgie brīži, ko viņš parāda, šķiet, aizsteidzas kā viena īsa sekunde. Un tomēr viņa darbos ir arī mierinājums, spēks un attīstība  ‒ vienmēr attēlota nevainojamos kontrastos un struktūrā. 

Izstādes “Uz vienas planētas” ietvaros pie koncertzāles tiks izvietotas liela izmēra ledus skulptūras, kas atspoguļo izstādes centrālos tēlus – vilku, bizonu un cilvēku. Izvēlētais materiāls – ledus, ir  simbolisks. Ledus, pakļauts nokrišņiem un mainīgajām gaisa temperatūrām, nav pastāvīgs. Tas kūst. Līdzīgi kā lielie ledāji, kas klimata izmaiņu rezultātā pēc tūkstošiem gadu ilga mūžīgā sasaluma kūst un ietekmē gan cilvēku, gan dzīvnieku pasauli. 

Izstādi atbalsta Somijas vēstniecība Latvijā, Somijas Institūts Igaunijā, SIA Adven un SIA Neste Latvija.