Pēdējos gados mūsu kultūrtelpā sevi aktīvi un radoši piesaka jaunākās paaudzes gleznotāji. Arī man kā Latvijas Mākslas akadēmijas lektorei Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozarē ir bijusi iespēja regulāri sekot studentu izaugsmei. Tādēļ gluži likumsakarīgi radās vēlme iepazīstināt ar daudzsološajiem talantiem plašāku auditoriju - tā jauno desmitgadi koncertzāles “Cēsis” mākslas galerija uzsāk ar piecu autoru kopizstādi: Agate Bernāne, Madara Kvēpa, Jānis Šneiders,  Gita Sprince un  Kristīne Upīte.  

Izstādei dots ietilpīgs un daudznozīmīgs nosaukums REZONANSE, kas sevī ietver skaņu viļņu kustības vai svārstības jēdzienu. Svārstības, ko nosaka iekšējie spēki, sauc par brīvām svārstībām, svārstības, kas norisinās mainīgu ārējo spēku iedarbībā, sauc paruzspiestām svārstībām.Jebkurš ieraudzītais vizuālais attēls, gluži kā skaņu viļņi,  rezonē uz skatītāja sajūtām, emocijām un iztēli. 

Šo jauno radošo cilvēku biogrāfijas ir formējušās mūsu valsts pārmaiņu laikos, no totalitārā režīma uz brīvu demokrātisku Eiropas valsti, un, nenoliedzami, šie dažādie gan iekšējie, gan ārējie spēki  ir atstājušas pēdas viņu dzīves ritmā un pasaules redzējumā. 21. gs. racionālajā laikmetā izvēlēties būt par mākslinieku, sekot saviem ideāliem un sapņiem ir kardināls lēmums. Tas prasa zināmu drosmi un ticību saviem spēkiem, un man ir patiess prieks, ka vēlme doties šajā nebūt ne vienkāršajā mākslas ceļā neapsīkst. 

Izstādes autoru darbi izceļas ar savdabīgu pasaules uztveri, gleznojumiem piemīt vizuāls jūtīgums, spēja redzēt un ieraudzīt. Mākslinieki reflektē uz ikdienas dzīves norisēm, ceļojumu atklāsmēm, dabas vispārinātu vērojumiem, indivīda un telpas, priekšmetu un  vides attiecībām, bet katrā, pat šķietami banāli ikdienišķajā parādībā, viņi cenšas tvert pasaules universa kopumu, saslēdzot pagātnes, tagadnes un nākotnes formas. Gleznošanas process tā nav tikai fiziska darbība, izmantojot audeklu vai papīru un krāsas,  tā ir garīga meditācija, sevis pašatklāsme, filozofiski prātojumi vai sava veida grēksūdze. Iespējams tieši šie glezniecības darbi, nevis virtuālās pasaules vizuālo informāciju lavīnas būs mūsu laikmeta vērtīgi autentiskā liecība nākotnei. 

 Kā ceļa vārdus šīs izstādes skatītājiem vēlos citēt slavenā britu mākslinieka Deivida Hoknija atziņu: “Man patīk skatīties uz pasauli: mani vienmēr ir interesējis, ko un kā mēs redzam. Pasaule ir aizraujoša, pat ja tāda nav liela daļa attēlu. Un šis ir aizraujošs brīdis attēlu vēsturē. Vai mākslā notiek progress? Nav daudz tādu, kuri tā uzskata, vai ne? Un kāpēc gan mākslai būtu kaut kur jātiecas? Māksla nav beigusies, nav pienācis gals attēlu vēsturei. Laiku pa laikam cilvēkiem šķiet, ka viss iet uz galu. Patiesībā tā nav. Viss turpinās, un turpinās.”* 

Kuratore Inese Baranovska 

*Deivids Hoknijs un Mārtins Geifords. Attēlu vēsture. Rīga, Jāņa Rozes apgāds, 2017