Paula Zariņa-Zēmane glezno ainavu, bet tas nav tiešs dabas vērojums vai ainavu fotogrāfisks pārnesums uz audekla.   Saviem darbiem iedvesmu viņa smeļas gan dabā, gan mūzikā, literatūrā un kino, visu pieredzi un emocionālos impulsus koncentrējot uz audekla virsmas. Tā nenoliedzami ir sajūtu glezniecība: kā liegs putna spārna pieskāriens, kā pirmais pavasara saules stars vai maiga vēja plūsma, kā gara novakara ēna vai noslēpumains mijkrēslis. Glezniecība, kā atbalss dažādiem mūsu dvēseles stāvokļiem, tiem trauslajiem mirkļiem, kad cilvēks saplūst vienotā esībā ar dabu un pasaules universu. 

Paulas gleznotās ainavas neveido konkrētas piesaistes, pat, ja, tur tiek attēlotas kādas cilvēku figūras, atpazīstamu koku aprises vai jūras horizonts, darbu nosaukumos trūkst precīzas norādes – viss ir nosacīts. Šīs lielformāta gleznas neierobežo mūsu uztveri, tās aicina skatītāju klejot iztēles plašumos un katram pašam veidot savu stāstu, ļaujoties tonāli jūtīgo krāsu triepienu vibrējošai suģestijai. Gleznas ir kā impulsi gara ceļojumam, kas  var  līdz bezgalībai paplašināt mūsu apziņas plūsmu. Skatītājam tikai jāatbrīvo sevi no ikdienas rutīnas un jāļaujas uztveres brīnumam, gluži tāpat kā klausoties labu mūziku.

Paula Zariņa-Zēmane (1988) ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūru Glezniecības nodaļā. Viņai notikušas vairākas nozīmīgas personālizstādes galerijā “Māksla XO”, kā arī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un fonda “Mākslai vajag telpu” Vasaras mājā un izstāde „Bangojošās pasaules miera punkts” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā 2017. gadā. Savukārt 2016. gadā autores darbi bija skatāmi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" projekta “Spriedze. Jaunie Latvijas glezniecībā III” ietvaros, kā arī Cēsu Mākslas festivāla izstādē “Laikmetīgā ainava” Vecajā alus brūzī.

Inese Baranovska, izstādes kuratore