“Darbu autors brīžiem nešaubās, ka realitāte, kurā dzīvojam, ir augsti organizēta simulācija un cilvēces nākotne, kā intervijā apgalvo kāds ASV specdienestu sagūstītais citplanētietis, ir kļūt par pelēkajiem humanoīdiem, tas ir par programmējamiem bioloģiskajiem robotiem.

Balstoties uz gnosticisma idejām, un, skaidrības labad izsakoties mūsdienu terminoloģijā, šī simulācija plešas daudz plašāk par materiālo realitāti, proti, visas liecības par pēcnāves dzīvi, arī ir minētās simulācijas sastāvdaļa.

No šāda skatu punkta raugoties, nav vajadzības satraukties ne par citplanētiešu eksistenci, ne Antarktīdas noslēpumiem, ne pirmsplūdu civilizāciju atstātajiem augsti tehnoloģiskajiem artefaktiem, ne jaunākajiem kvantu fizikas atklājumiem.

Apkopojot informatīvā lauka mēslainē atrastos dārgakmeņus, gribētos ieteikt izvairīties no  Dvēseļu lamatiņām, kuras garantē bezgalīgu rotāciju Sansāra ratā.

Tā vietā, lai moralizētu par dažādu reliģiju postošo ietekmi, autors pazemīgi piedāvā ieslēgt kritisko domāšanu un nepieņemt neko, pilnīgi neko kā pēdējo patiesību.”

Tā par savu jauno izstādi Koncertzālē Cēsis raksta Miķelis Fišers (1970), mākslinieks un viedi ironiskais sazvērestību teoriju pētnieks. Varētu teikt, ka viņa daiļrades radošais diapazons nepazīst robežas –  viņš virtuozi glezno, rada unikālus grafikas darbus, vides objektus un instalācijas, scenogrāfiju teātra izrādēm un operām, ir veidojis arī video darbus. Mākslinieka darbi atrodas nozīmīgās mākslas kolekcijās – Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Laikmetīgās Mākslas muzejā KIASMA (Somija), mākslas centrā ZUZEUM, Daugavpils Marka Rotko muzejā u.c. Miķelis Fišers 2015. gadā ir saņēmis  Purvīša balvu par izstādi “Netaisnība” Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, bet 2017. gadā ar izstādi “Kas slikts var notikt” ir pārstāvējis Latviju 57. Starptautiskajā Mākslas biennālē Venēcijā.

Jau kopš pusaudža gadiem Fišeru ir interesējušas lietas, ko nevar izskaidrot arheoloģija, vēsture vai eksaktās zinātnes. Viņa radošajā praksē organiski savijas mistika un realitāte, ezotērika un citplanētieši, noslēpumi un simboli, ironija un nopietnība. Iedziļināšanās pagātnes civilizāciju liecību un artefaktu mīklās metaforiski saslēdzas ar šodienas dzīves reālijām, veidojot ironiski simboliskus stāstus par cilvēciskām vājībām  –  varaskāri, alkatību, nežēlību, stulbumu, meliem un patiesību. Tas viss bez moralizēšanas, jo katrs mēs paši atbildam par savām rīcībām un to sekām. Visās radošajās izpausmēs mākslinieks paliek uzticīgs sev, savai pārliecībai par lietu kārtību šajā vai citās paralēlajās pasaulēs. 

Izstādei ir vairākas daļas, pirmā, kas skatāma koncertzāles galerijā, apkopo darbus kokgrebuma tehnikā no sērijas “Aklā humanoīda stāsti”, kas pirmo reizi 2024. gadā bija skatāmi Maksima Boksera (Maxim Boxer) galerijā Rīgā. Šajos formātā nelielajos, bet saturiski spēcīgajos vēstījumos varam iepazīt Aklā humanoīda absurdi iracionālās darbības un ne-dienas, bet secinājumi atstāti mūsu pašu ziņā. Ekspozīciju papildina ERROR veidotā skaņu instalācija. Koncertzāles pirmajā un otrajā stāvā eksponētas mākslinieka jaunās lielformāta kompozīcijas “Dvēseļu lamatiņas” un “Ieceļotāju ģimene pie Klusā okeāna”, kā arī citas gleznas. Savukārt trešajā stāvā var novērtēt plenēros tapušos darbus -  vienlīdz eksotiskus tepat Latvijā un pētnieciskajos ceļojumos Meksikā, Peru un Bolīvijā. Arī šeit realitāte savijas ar mākslinieka iztēli un fantāziju, otas triepienu dinamiku un teiksmainu krāsu orģiju. Gleznotājs Andris Eglītis par savu draugu ir trāpīgi teicis, ka viņš (Andris Eglītis) glezno to, kas ir, bet Fišers glezno to kā nav. Miķeļa Fišera  maģiskā pasaule neatstāj vietu vienaldzībai, tā var patikt vai nepatikt, iejūsmot vai sasmīdināt, aizdomāties par absurdo realitāti un transcendentāli iracionālo, bet tas viss ir par mums, par mūsu gara spēku, vājumu un nedrošību Lielā nezināmā priekšā.

Inese Baranovska, izstādes kuratore

Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs