Mākslas klātbūtne Ilzei Preisai ir bijusi tuva jau bērnībā, jo abi vecāki Ingrīda un Leo Preisi  ir Latvijā  pazīstami autori, kas atstājuši pēdas 20. gs. otrās puses mākslā, savukārt brāļa Henrija Preisa abstraktās kompozīcijas  ir ieguvušas plašu atzinību arī ārpus Latvijas. Ilze šajā daudzveidīgajā  ģimenes radošajā ansamblī rada savu neatkārtojamo TELPU. Tā ir viņas maģiskā reālismā pasaule,  kuru apdzīvo simboliski tēli, skatuve ar sarkano priekškaru, kas atsauc Deivida Linčas filmu noskaņas,  mītisku personāžu parāde, kas atklāj krāšņu cilvēcisko jūtu spektru un duālismu, kā arī meža ainavas, kas aicina apjaust dabas neizdibināmos spēkus. 

Mākslinieci vienmēr ir fascinējusi teātra skatuve, noslēpums, kas atklājas priekškaram paceļoties vai krītot, iztēli rosinoši tēli un fantāzijas par to, kas var notikt vai nenotikt. Gleznojot savus darbus, viņa dažkārt jūtas kā režisors, kurš sākumā rada telpu,  tad tai piešķir gaismu un visbeidzot - ļauj to apdzīvot saviem tēliem. Triptihā “Telpa” sarkanais priekškars ir  simbols indivīda attiecībām ar sabiedrību - cik  atvērti un patiesi katrs mēs esam savā dzīves teātrī? 

Māksliniecei tuva ir simbolu valoda, savā glezniecībā viņa to radoši izmanto, lai stāstītu par reāliem notikumiem, fantāzijas uzburtām situācijām, cilvēciskām kaislībām, sapņiem un drāmām. Līdz filigrānām detaļām tiek pārdomāti kā gleznu foni, tā pašas figūra, katrs žests un līnija –  tā ir tikai pašai autorei zināma lietu kārtība un secība. Kā pati Ilze apgalvo, viņai dzīvē ļoti būtiski ir spēt ieraudzīt un novērtēt skaistumu, šīs sajūtas transformējas viņas darbos – smeldzīgi skaistais un maģiskais pasaules vērojums. 

Izstādē  Cēsīs ir arī vairāki ainavu gleznojumi, tos iedvesmojusi reāla vieta – mežs netālu no Preisu ģimenes lauku mājām Vidzemes augstienē.  Tur  pārņem sajūta, ka mums apkārt ir daudz kas vairāk par to, ko redzam - vēl viena paralēlā dimensija. Dabas vērojumi sublimējas un pakāpeniski pāraug abstraktās kompozīcijās, saglabājot tajos smelto iedvesmu un enerģiju. 

Māksliniecei savos darbos patīk izmantoju pretstatus:  akadēmiskās glezniecības principi mijas ar abstraktu nosacītību, akadēmiski telpisks gleznojums ar izteikti dekoratīvo, virsmas apdarē izteiksmīgas faktūras un gluds fons, spīdīgais pret matēto. Savās gleznās viņa brīvi ļaujas iztēles ceļojumiem laikā un telpā, saslēdzot pagātnes, tagadnes un nākotnes formas universālā  kopumā.

Ilzes Preisas mākslas izglītības ceļš sākās J. Rozentāla mākslas vidusskolā (1988-1994), vēlāk sekoja studijas Latvijas Mākslas akadēmijā (1994 - 2002), kā arī Berlīnes Mākslas akadēmijā (HDK), Vācijā (1998). Par bakalaura diplomdarbu – gleznu ciklu “Vēstules no vēršiem” iegūta Klāva Sīpoliņa (Kanāda) radošā stipendija (2000). Paralēli LMA Ilze studējusi arī maģistrantūras programmā Latvijas Kultūras akadēmijā (1999 - 2002). Māksliniecei ir bijušas 30 personālizstādes Latvijā un ārzemēs, kā arī viņa ir piedalījusies vairāk nekā 120 grupu izstādēs. Darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Matti Miliuse un Luciano Benetton u.c. privātkolekcijās kolekcijās daudzviet pasaulē. 

Mākslas zinātniece, Inese Baranovska.