Izcilā domātāja un mākslinieka Ilmāra Blumberga izstāde ir unikāls notikums, kas īpaši pieskaņots Koncertzāles “Cēsis” piektās jubilejas programmai. Tieši talantīgais, scenogrāfs, grafiķis, grāmatu un plakātu dizainers ir veidojis koncertzāles grafisko zīmi. 

Koncertzāles mākslas galerijas telpās ir izstādīts episkais gleznu cikls "Visu laiku snieg" no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas – tā ir personiskā pieredzē balstīta monumentāla sāga, kas liek izdzīvot Latvijas vēsturi no staļiniskā režīma deportācijām līdz neatkarības atgūšanai. Šo ciklu vērienīgi papildina lielformāta gleznas, kas īpaši atlasītas no “Blumberga Fonda” kolekcijas, pateicoties sadarbībai ar mākslinieka dēlu Ilmāru Blumbergu junioru. 

Mākslinieks dzimis 1943. gada 6. septembrī Rīgā. 1963. gadā beidza Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu, 1972. gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Laikā no 1969. līdz 1978. gadam Blumbergs strādāja Dailes teātrī par scenogrāfu, 1976. gadā kļuva par galveno mākslinieku (līdz 1985. gadam). Sadarbojies ar vairākiem citiem teātriem gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās, gan ārzemēs. Kopš 1962. gada piedalījās izstādēs. 1972. gadā kļuvis par Latvijas Mākslinieku savienības biedru, 1973. gadā – Latvijas Teātra darbinieku savienības biedru. 1989. gadā saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu. 1995. gadā Blumbergs tika apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2009. gadā saņēma Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu. 

Mākslinieks aizgāja mūžībā 2016. gada 11. februārī pēc ilgstošas cīņas ar vēzi. 2013. gadā, svinot Blumberga 70 gadu jubileju, Latvijas Nacionālā muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" notika vērienīga Ilmāra Blumberga autobiogrāfiska personālizstāde "Es nemiršu" un tika izdota mākslas vēsturnieces Anitas Vanagas grāmata ar tādu pašu nosaukumu. Pēc šīs izstādes LNMM papildināja savu kolekciju ar izstādes nozīmīgāko ciklu “Visu laiku snieg”. Cikls “Visu laiku snieg” (1989 – 2010) tapis vairāk nekā divdesmit gadu garumā – trīsdesmit piecas gleznas un mākslinieka ģipša maska “Seja ar tumši zaļo apsēju” (Darbu tehnika: preskartons, akrils, pastelis, tuša, ogle, zīmulis, zelts, japāņu grafika, fotogrāfija). Tas ir autobiogrāfisks vēstījums, kas sākas ar Sibīrijas pieredzi: 1949. gadā Ilmāra Blumberga tēvs leģionārs tika izsūtīts, 1950. gadā termiņam beidzoties, viņu neatbrīvoja, bet aizsūtīja tālāk uz mūža nometinājumu Tjuhtetā. 1951. gadā māte ar mazo Ilmāru devās pie tēva uz Sibīriju. Vecāku cīņa par izdzīvošanu un spilgtais bērna pasaules redzējums, turpmākie padomju gadi ar slēptiem Ezopa valodas kodiem un 1980. gadu politiskām aktivitātēm – tas viss izved mūs cauri nozīmīgiem posmiem radošās personības tapšanā. Dramatisko dzīves notikumu nezūdošās rētas kārtojas apziņas plūsmas rosinātā vizuālu fragmentu montāžā, fiksējot pieredzi, kas māksliniekam ir devusi sapratni par dzīvi un nāvi, pacietību un mīlestību, vēlēšanos un piepildījumu.

Pateicos par sadarbību izstādes tapšanā Ilmāram Blumbergam junioram, Mārai Lācei, Ivetai Derkusovai, Elitai Ansonei un Ilzei Putniņai. 

Kuratore Inese Baranovska