Ekspresīvi spraigu divu izcilu mākslinieku - Helēnas un Ivara Heinrihsonu izstādi. Abiem glezniecība ir dzīves neatņemama sastāvdaļa, tajā viņi ir maksimāli godīgi pret sevi un skatītājiem, tur ir viņu spēks, mīlestība, kaisle, sāpes, skumjas, dusmas – viss cilvēcisko sajūtu spektrs. Gleznot nozīmē dzīvot, gluži tāpat, kā elpot, tādēļ arī izstādei dots šis nosaukums IEELPA – IZELPA. 

Helēnas Heinrihsones (1948) glezniecība saista uzmanību ar krāsu suģestējošo izvirdumu, izaicinošām pretmetos balstītām kompozīcijām, spēlēm ar dažādiem mērogiem, bet visa pamatā ir mākslinieces reālās dzīves norišu un vērojumu spilgtie nospiedumi. Notikumi, pārdzīvojumi, mirkļa sajūtu fiksācijas, sapņu vīzijas virknējas vienā nepārtrauktā ķēdē, gluži kā pieraksti dienasgrāmata. Rozes un galvaskausi, ziedi, lapotnes, koku stumbri, zvēri mežā, sieviete kā zieds vai dzīvnieks, mītiskas figūras – tas viss ir par cilvēka un dabas esību, par kontrastiem un centieniem saplūst harmonisku vienumā. 

Eleganti mākslinieces daiļradi raksturo mākslas kritiķis Vilnis Vējš: “Cauri daudzajām lomām Helēna Heinrihsone spēlē vienu un galveno – īstas mākslinieces lomu. Ar visu, ko ar aplausiem sagaida publika. Viņas gleznās skaistums iekļauj neglīto. Uz viņas gaumi var paļauties, lai gan krāsu salikumi nav saucami par „gaumīgiem”. Viņas darbi grezno interjerus, bet nav to sastāvdaļa.” * 

Arī Ivara Heinrihsona (1945) glezniecībā valda pretmeti: baltais un melnais, gaišais un tumšais, miers un kustību dinamika. Mākslinieka darbus vienmēr var atpazīt pēc tikai viņam raksturīgās izteikti  ahromātiskas krāsu paletes un izsmalcināta līniju ritmu. Gleznoto darbu tematika  gadu gaitā ir nemainīga – zirgi, klavieres, klasiskais balets. Šī nosacīto tēlu sistēma personificē cilvēcisko kaislību pirmatnējo dabu, garu un intelektu. 

Visprecīzāk savas mākslas esenci Ivars Heinrihsons formulē pats: "Klavieres, zirgs - tās ir izpausmes formas manam iekšējam "es".Zirgs kā dabīga ekspresija, žests, kaligrāfija. Zirgs ir kā zīme, visatbilstošākā tam, kas ir manī. Tam, kas liek tiekties. Klavieres kā kultūras zīme, kaut kas pamatā esošs. Tās liek sevi sakārtot.Klasiskais balets ar savu stila un motīvu skaidrību vedina tiekties uz ideālo, trauslo, balto."* 

Inese Baranovska, izstādes kuratore 

*Citāti no galerijas “Māksla XO” mājas lapas