Arijs Skride ir viens no Latvijā pazīstamākajiem dabas ainavu gleznotājiem 20. gadsimtā, slavenā gleznotāja Vilhelma Purvīša skolnieks un uzticīgs tradīciju sekotājs. Visu savu radošu mūžu Arijs Skride ir veltījis Latvijas dabas ainavu sajūtu atklāsmei un harmonijas meklējumiem. Meistara daiļradei veltītā izstāde Koncertzālē “Cēsis”, kurā skatāmi darbi no vairākām privātkolekcijām, savās noskaņās sasaucas ar komponista Pētera Vaska mūzikas festivāla programmu. 

Abu mākslas notikumu galvenais iedvesmotājs ir Latvijas daba – visā tās niansētajā daudzveidībā un klusinātajā skaistumā, kuras patiesās vērtības atklājas tiem, kas spēj to redzēt, sajust un novērtēt. Jau agrā bērnībā gleznotāja iemīļotākā nodarbe bija zīmēšana. Arija talantu pamanīja viņa Cesvaines ģimnāzijas zīmēšanas skolotājs  Augusts Nore, ar kura atbalstu viņš sešpadsmit gadu vecumā kā brīvklausītājs uzsāk mācības Latvijas Mākslas akadēmijā (1921). Profesors Vilhelmu Purvītis drīz vien ievēroja jauno talantu un no 1924. gada Arijs Skride tiek oficiāli ieskaitīts viņa vadītajā Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā, ko veiksmīgi absolvē 1932. gadā ar diplomdarbu “Zvejniekosta”. 

Studiju gados un vēlāk gleznotājs savā daiļradē galvenokārt iedziļinājies ainavu glezniecības tonālajos aspektos, izmantojot krāsu attiecību radītos efektus un izkopjot tikai viņam raksturīgo otas rakstu. Daba bija meistara galvenais iedvesmas avots - mākslinieks vienmēr lielu uzmanību pievērsis dabas atmosfēras vieliskuma pētniecībai, cenšoties atklāt tās daudzveidīgās, gandrīz netveramās nianses. Pēc paša Arija Skrides atmiņām profesors Vilhelms Purvītis viņa glezniecībā augstu  vērtēja  spēju atklāt zaļās krāsu gammas niansēto daudzveidību: “Sudrabaini pelēcīgi zaļo gammu manos darbos viņš uzskatīja par manas glezniecības īpašu, kvalitatīvu savdabību un izrādīja par tās attīstību lielu interesi.”* 

Ariju Skridi pamatoti var uzskatīt par vienu no redzamākajiem Vilhelma Purvīša iedibinātās ainavu glezniecības skolas pārstāvjiem. Visu savu daiļradi viņš ir sekojis skolotāja pēdās, glezniecībā attīstot smalku tonālo nianšu redzējumu un stingru kompozīcijas uzbūvi. Mākslinieku vienmēr interesējis Latvijas dabas mainīgais raksturs – mākoņainie vasaras padebeši, agra rīta dūmakas un vakara miglas, nomākušās rudens debesis, zvejnieku ciemu, Rīgas priekšpilsētu un mazpilsētu savdabīgā klusinātā romantika, bet pāri visam - koku lapotņu daudzveidīgie krāsu gradāciju akordi. Arija Skrides glezniecības vērtības skatītājam atveras  palēnām un tām piemīt spēja neapnikt  – rūpīgi pētot katru audeklu, aizvien atklājas kādas jaunas līdz šim nepamanītas nianses.   

Vēlos pateikties Andrim Skridem par izstādes iniciatīvu, Ingrīdai Zemzarei par atsaucību un Ansim Vaskam par meistara daiļrades padziļinātu pētniecību. 

Inese Baranovska, izstādes kuratore. 

_{*Vasks A. Arijs Skride. Rīga: Neputns, 2007. 17 lpp.}