SATIKŠANĀS. Tāds ir šī gada festivāla moto, kas vēsta par laikam pretī stāvošo mūzikas enerģiju un spēku. Laika robežas tiek paplašinātas, pat nojauktas, un tam nav varas pār cilvēka eksistences robežām. Laiks nav liedzis satikties arī Pēterim Vaskam, Ludvigam van Bēthovenam un viņu mūzikai, ko šķir gadsimti. Festivālu atklās Vaska Sestais stīgu kvartets, kura pēdējā daļā ‘’Satikšanās’’ citēts Bēthovena pēdējā, 15. kvarteta skaistais korālis. Kā ierasts, dzirdēsim arī laikmetīgo mūziku un jaundarbus, kā turpināmības simbolu - Tīrs, Maskats, Selickis. Bet festivāla izskaņā - Pētera Vaska “Tālā gaisma” un Bēthovena Ceturtā simfonija. Noslēgts aplis, kurā satiksies šī gadsimta muzikālās pasaules meistari un klasika.

Festivāla atklāšanas koncerts gaidāms komponista Pētera Vaska dzimšanas dienā, 16. aprīlī, un tā īpašie viesi būs viens no pasaulē pieprasītākajiem stīgu kvartetiem - Modigliani Quartet no Francijas, un programmā - Vaska Sestais un Franča Šūberta Piecpadsmitais stīgu kvartets.

Vaska Sestais stīgu kvartets pirmatskaņojumu piedzīvoja 2020. gada rudenī, cita atzīta ansambļa - Artemis quartet, izpildījumā. Pasūtīts, atzīmējot Ludviga van Bēthovena 250. jubileju, skaņdarbs ir kā autobiogrāfisks komponista atskats uz dzīvē pieredzēto, tā četras daļas vēsta par atvadīšanos, atskatīšanos, aiziešanu un satikšanos – arī ar paša Bēthovena pārpasaulīgo mūziku.

Šī gada  janvārī Modigliani quartet izdevis savu jauno mūzikas albumu sēriju, kurā ieskaņoti visi lielā dziesminieka un liriķa Franča Šūberta piecpadsmit stīgu kvarteti. Līdzās Vaska Sestajam stīgu kvartetam programmai franču mūziķi izvēlējušies Šūberta pēdējo -Piecpadsmito stīgu kvartetu, kurš atklāj komponista augstāko meistarību, vēstījumu un idejas, kas nebeidz iedvesmot līdz par šodienai.

Festivāla turpinājumā, 22. aprīla vakarā, koncerts, kas notiek sadarbībā ar Latvijas komponistu savienību un festivālu "Latvijas Jaunās mūzikas dienas". Viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, pianists Reinis Zariņš atskaņos Pētera Vaska, Artura Maskata un Andreja Selicka jaundarbus, kā arī šo pašu autoru agrāk rakstītus opusus. Sākoties karam Ukrainā, arī festivāla programmatika mainīta, latviešu mūzikas koncertu papildinot ar vēl vienu daļu, kurā kamerorķestris "Kijivas solisti" atskaņos ukraiņu komponistu skaņdarbus. Šī gada sākumā orķestris devās Eiropas koncertturnejā, līdz 24. februārī, atrodoties Itālijā, saņēma ziņu par Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Viss mainījās, karš bija sācies, mājās atgriezties vairs nevarēja un šobrīd, sadarbojoties ar vadošajām Eiropas koncertorganizācijām, „Kijivas Solistiem“ koncertturneja tiek pagarināta uz nenoteiktu laiku, rodot iespēju rīkot koncertus un dodot iespēju māksliniekiem turpināt muzicēt.

Noslēguma koncertā, 23. aprīlī, sastopas tagadne ar klasiskām vērtībām, metot tiltu starp gadsimtiem - pasaulē atzītākais un atskaņotākais latviešu komponists Pēteris Vasks līdzās Vīnes dižgaram Ludvigam van Bēthovenam.

Šajā vakarā visupirms skanēs Vaska vijolkoncerts “Tālā gaisma”, kas sevī nes komponista daiļradē pārliecinoši caurstrāvojošu cerības zibsni. 1997. gadā komponēts kā pasūtījuma darbs Zalcburgas festivālam un veltīts izcilajam vijolniekam un komponista draugam Gidonam Krēmeram, 25 gadu laikā skaņdarbs interpretēts vairākus desmitus reižu, tai skaitā pirmajā “Pētera Vaska mūzikas aprīlī”, britu vijolnieka Hugo Tičati lasījumā. Šajā koncertā to interpretēs īpaša viešņa – Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmā vijole Trīna Rūbela.

Līdzās, Pētera Vaska garīgais domubiedrs Erki Svens Tīrs un viņa viens no jaunākajiem opusiem Phantasma. Kā vēsta pats darba nosaukums, skaņurakstā ietērpta vīzija un netverams iztēles lidojums.

Koncerta otrajā daļā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris igauņu diriģentes Kristīnas Poskas vadībā atskaņos Ludviga van Bēthovena Ceturto simfoniju Sibemolmažorā. Tā iesākas teju aizplīvuroti un attālināti, taču pavisam drīz paver skaidru gaišumu un komponistam raksturojošu emocionālu tiešumu un atklātību.