Svētdien, 6. septembrī, Koncertzālē “Cēsis” notiks tradicionāli pavasarī gaidītais “Pētera Vaska mūzikas aprīlis”. Apmeklētājiem ir vērts pavadīt Cēsīs visu dienu, jo daudzveidīgajā mākslas programmā būs iespēja noskatīties filmu ar Pētera Vaska mūziku, būt klātesošam gleznotāja Arija Skrides izstādes atklāšanā un sarunā par mākslu un mūziku ar pašu komponistu, bet vakara izskaņā baudīt Pētera Vaska un viņa domubiedru - komponistu mūziku koncertprogrammā “Vox Amoris” ar izcilo latviešu vijolnieci Baibu Skridi, pianistu Vestardu Šimku un kamerorķestri Sinfonietta Rīga tā mākslinieciskā vadītāja Normunda Šnē vadībā.

Šajā dramatiskajā laika nogrieznī Mūzika un Māksla cilvēku emocionālajai pasaulei ir ļoti  būtiska un nozīmīga. Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma koncertzāle atkal ver durvis saviem klausītājiem un ar laika noilgumu, pavasarī iecerētais Pētera Vaska mūzikas festivāls izskanēs agrā rudens svētdienā. Dievišķa mūzika, mieru nesoša vizuālā māksla, kas ļaus kā caur atvērtu logu paraudzīties nākotnē ar gaismas acīm. Mīlestības tēma Pētera Vaska fantāzijā Vox Amoris, mūzikas dziļums un skaistums komponista opusā ‘’Klusuma auglis”, blakus mūzikai - dabas elpa un Latvijas ainavu motīvi vecmeistara Arijas Skrides gleznās un nospriegotais dramatisms britu režisora Čārlija Pola filmā “’Pravietojums” noteikti atstās vēl ilgi paliekošu pēcsajūtu."

Koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska

“Pētera Vaska mūzikas aprīļa” svētdiena iesāksies ar kino seansu pulksten 14.00, kurā klātesošs būs arī filmas mūzikas autors komponists Pēteris Vasks. Režisora Čārlija Pola filma “Pravietojums” (Prophecy, 2019) ir vēstījums par skotu mākslinieka Pītera Hausona (Peter Howson) lielās un apokaliptiskās gleznas “Pravietojums” tapšanu. Skatītājs nokļūst mākslinieka pasaulē, it kā viņa acīm skatot mākslas darba tapšanas brīdi un katru otas triepienu.

Savos darbos Hausons izmanto klasiskos Goijas, da Vinči, Brēgeļa un El Greko tehniskos paņēmienus, smeļoties iedvesmu nemieros, reliģiskajos uzskatos un mitoloģijā. “Pravietojuma” atjautīgie filmēšanas paņēmieni un hipnotiskais operatora darbs padara neredzamo redzamu, atklājot, kā pārsteidzošie tēli, kas dzimst mākslinieka prātā, tiek pārcelti uz audekla.

Filmā ārkārtīgi liela nozīme ir mūzikai, ko, norobežojoties no ielas trokšņiem, klausās gleznotājs. Pravietojumā” skan latviešu komponista Pētera Vaska daudzveidīgām dramatiskām noskaņām bagātie skaņdarbi.

Dienas turpinājumā gaidāmi divi savstarpēji saistīti notikumi - pulksten 16.00 Koncertzāles Mākslas galerijā tiks atklāta latviešu ainavu vecmeistara, Vilhelma Purvīša skolnieka Arija Skrides darbu izstāde, kurai pulksten 19.00 sekos mākslinieka mazmeitas Baibas Skrides koncerts kopā ar Vestardu Šimku un orķestri Sinfonietta Rīga.

Izstādē būs eksponēti darbi no Skrides fonda kolekcijas un privātkolekcijām, kas noskaņās ir tuvi Pētera Vaska dabas iedvesmotajai mūzikai. Savukārt pati izstādes atklāšana iecerēta kā saruna ar mākslas zinātnieku Ansi Vasku, monogrāfijas “Arijs Skride” autoru, komponistu Pēteri Vasku un koncerta solistu Vestardu Šimku par ainavu mākslā un mūzikā. Sarunu vadīs mākslas zinātniece un izstādes kuratore Inese Baranovska.

Vakara izskaņu vainagos koncerts, kura vadmotīvs ir mīlestība. Pēc vairākiem gadiem Koncertzāles “Cēsis” apmeklētājiem gaidāma atkalsatikšanās ar Vācijā dzīvojošo latviešu vijolnieci Baibu Skridi, pianistu Vestardu Šimkus, un programmas orķestrālo skanējumu  bagātinās lieliskais kamerorķestris Sinfonietta Rīga diriģenta Normunda Šnē vadībā. Koncertā dzirdēsim Pētera Vaska Vox Amoris un Fruit of Silence, kā arī komponista idejisko, garīgo domubiedru - Arvo Pērta, Erki Svena Tīra un Viļņa Šmīdberga skaņdarbus.

Mīlestība bija un ir, un tā nekad nebeigsies. Manuprāt, solo vijole un stīgu orķestrim ir labākais sastāvs mīlestības stāsta izdziedāšanai. Viendaļīgā kompozīcija iesākas ar klusinātu stīgu tremolo. Tad ieskanas vijoles solo – jautājot, meklējot, līdz tā izplaukst plašā kantilēnā, kuru balsta klusināts stīgu orķestra skanējums. Ceru, ka „Vox amoris” uzrunās klausītājus un pasauli un darīs mīlestībai kaut nedaudz atvērtāku."

Komponists Pēteris Vasks.

Latviešu vijolnieces Baibas Skrides dabisko muzicēšanu un aizrautību novērtējuši gan klausītāji, gan ievērojami orķestri un pazīstami diriģenti visā pasaulē. Svaigs skatījums, muzicēt prieks un nesamākslota brīvība raksturo talantīgās vijolnieces spēli, kas visai regulāri izskan kopā ar orķestriem Berlīnē, Bostonā, Parīzē, Bavārijā, kā arī Londonā, Zviedrijā, Sidnejā, Nīderlandē un citviet. Baiba Skride sadarbojusies ar pasaules izcilākajiem diriģentiem, kuru vidū jāmin Andris Nelsons, Kristofs Ešenbahs, Pāvo un Nēme Jervi, Vasīlijs Petrenko, Sakari Oramo, Juka Peka Saraste, Jons Stūrgords un vēl citi meistari.

Pasaulē Baibas vārds kļuva pazīstams 2001. gadā, kad māksliniece ieguva Grand Prix vijolniekiem visgrūtākajā un tradīcijām bagātākajā Karalienes Elizabetes konkursā. Tanī pašā gadā viņa kļuva par Hans Ulrich Schmid koncertaģentūras solisti.

Līdzās vijolniecei Baibai Skridei, koncertprogrammā Pētera Vaska opusa “’Klusuma auglis” klavieru solo atskaņos ievērojamais latviešu pianists Vestards Šimkus. Klausītāju un kritiķu atzinību mūziķim nesusi sadarbība ar tādiem diriģentiem kā Andris Nelsons, Vasilijs Sinaiskis, Karels Marks Šišons, Teodors Kurenciss, kā arī solokoncerti un piedalīšanās kamermūzikas atskaņojumos Eiropā, ASV, Vidējos Austrumos, Ķīnā un Japānā.

Vestards Šimkus bijis fonda New Names of the Planet stipendiāts, viņam piešķirts Igaunijas “Baltās zvaigznes” ordenis, Polijas Zelta ordenis par sniegumu Friderika Šopēna 200. jubilejai veltītos koncertos, kā arī Latvijas Lielā mūzikas balva (2002 un 2009). 2014. gada maijā Vestardam Šimkum tika piešķirta Reingavas mūzikas festivāla balva Förderpreis des Rheingau Musik Festivals.