Pagājušajā gadā koncertzāle “Cēsis” aizsāka jaunu, izcilajam latviešu komponistam Pēterim Vaskam veltītu festivālu. Vairākos koncertos baudījām tikai un vienīgi Vaska mūziku, kas rakstīta solo instrumentiem, klavieru trio, korim un orķestrim. Pirmā festivāla noslēguma koncerts “Tālā gaisma” nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā “Gada koncerts”.

Festivāla mērķis ir atklāt latviešu komponista Pētera Vaska mūzikas bagātību piesaistot šim notikumam un mūsu nacionālās kultūras sasniegumiem ne tikai Vaska mūzikas cienītājus Latvijā, bet arī Eiropas auditoriju, kā arī pievēršot mūzikas profesionāļu uzmanību. Augstais novērtējums pirmajam festivālam un Lielās mūzikas balvas nominācija mums ir ļoti nozīmīga un iedvesmojoša, tāpēc šogad esam gatavi festivāla mūzikas durvis pavērt vēl plašāk. Programmā būs ietverti ne tikai Pētera Vaska skaņdarbi, bet arī komponista radošo domubiedru partitūras, spilgti iekrāsojot baltiešu un skandināvu mūzikas paleti. Gaidāms komponista mūzikas lasījums dažādos mākslas žanros, instrumentālajā mūzikā, dejas valodā, vizuāli poētiskā multimediālā projektā.”

Koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska

Festivāls “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” top ciešā sadarbībā ar pašu komponistu. Viņš ir mākslinieciskā satura veidotājs un ideju ģenerators, klātesošs visos festivāla koncertos.

Veidojot šī gada konceptuālo skanējumu, kamermūzikas programmā Pēteris Vasks iezīmējis latviešu un skandināvu komponistu garīgo saiti un pasaules izjūtu mūzikā. Līdz ar to 13. aprīlī gaidāmajā festivāla atklāšanas koncertā “Brāļi” skanēs komponista lielākās autoritātes Arvo Pērta mūzika – opuss “Fratres”, zviedru mūsdienu komponista Alberta Šnelcera “Apollonian Dances” un somu komponista Oli Mustonena “Klavieru kvintets”. No paša Pētera Vaska dzirdēsim “Mazo vasaras mūziku” un “Ceturto stīgu kvartetu”. Šī koncerta programma skanēs zviedru kamerorķestra O’Modernt solistu izpildījumā, kuriem raksturīgi jaunu izteiksmes veidu meklējumi mūzikā.

Sestdienas, 13. aprīļa vakara koncertā “Vasks mūzikā un dejā” ieraudzīsim Pētera Vaska daiļradi neierastākā šķautnē – laikmetīgā baleta iestudējumā. Pasaulslavenā horeogrāfa Džona Noimaijera dibinātais Vācijas Bundes Jugend Ballett (Nacionālais Jaunatnes balets) iestudējis viencēlienu “Muted”, kas balstīts Vaska skaņdarbā klavieru kvartetam. Mūzika skanēs latviešu mākslinieku izpildījumā, kuri atradīsies līdzās dejotājiem - uz skatuves. Iestudējumā dabiski veidojas mūzikas un kustības saspēle: melodija un deja iedvesmo, iedrošina un papildina viena otru. Pētera Vaska mūzikā paustās skumjas un cerība atspoguļojas arī Saša Rivas horeogrāfijā. Otrajā daļā baleta trupa festivāla apmeklētājiem izdejos klasiskās mūzikas šedevrus.

2011. gadā Hamburgā dibinātajā Bundes Jugend Ballett trupā ir astoņi profesionāli dejotāji. Ar savu repertuāru, kas radoši atspoguļo jaunās paaudzes sajūtas, apziņu un idejas, trupa ir lielisks mediators starp mūsdienu kultūru un augsto mākslu.

Svētdien, 14. aprīlī, koncertā “Vientuļais eņģelis. Meditācija vijolei un stīgu orķestrim” zviedru kamerorķestris O’Modernt festivālam Latvijā dāvinās Baltijas valstu komponistu mūzikas programmu, kurā latviešiem Pēterim Vaskam un Arturam Maskatam blakus stāsies igauņu komponists Erki Svens Tīrs. Dzirdēsim Vaska “Vientuļo eņģeli”, Maskata “Concerto Grosso No 1”, bet festivāla īpašais notikums būs vijolniekam Hugo Tičati veltītā Erki Svena Tīra opusa “Angel’s Share” vijolei un orķestrim pirmatskaņojums Latvijā!

O’Modernt kamerorķestrī spēlē vadošie jaunie mūziķi no visas Eiropas. Lai arī dibināts vien pirms pāris gadiem, orķestris guvis plašu starptautisku atzinību un uzstājies prestižajā Londonas Vigmora zālē, Konzerthaus Berlīnē, Vīnes Musikverein un Amsterdamas Muziekgebouw. O’Modernt sadarbojas ar tādiem pasaulslaveniem solistiem kā Evelyn Glennie, Steven Isserlis, Anne Sofie von Otter un Nils Landgren, kā arī ar reperiem, horeogrāfiem un rokmūziķiem. 

O’Modernt izveidotājs un koncerta solists Hugo Tičati ir laikmetīgās mūzikas aizrautīgs interprets – viņš sadarbojas ar Svenu Dāvidu Sandstremu, Albertu Šnelceru, Andersu Hillborgu, Tomasu Jennefeltu, Sergeju Jevtušenko un vairākiem citiem. Sev veltītos vijoļkoncertus Tičati spēlē vai visos pasaules kontinentos. Viņam patīk mūziku savienot ar deju, literatūru un arī tādām marginālijām, kā kinētiskā gleznošana vai akmeņu līdzsvarošana. Tičati virtuozo vijoļspēli varējām baudīt arī Pirmajā “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” festivālā – noslēguma koncertā “Tālā gaisma”.

Otro Pētera Vaska mūzikai veltīto festivālu 20. aprīlī noslēgsim ar atkalredzēšanos – pēc vairāku gadu pārtraukuma izskanēs 2016. gadā Koncertzāles “Cēsis” radītais multimediālais klaviermūzikas koncerts “Vasks. Šimkus. Purvītis”. Tajā skan Pētera Vaska cikls Gadalaiki, lieliskā pianista Vestarda Šimkus izpildījumā, ko papildina Roberta Rubīna veidotās projekcijas ar latviešu glezniecības klasiķa Vilhelma Purvīša skaistākajām ainavām.

1980. gadā Pēteris Vasks komponēja “Balto ainavu”. Gadu vēlāk – “Rudens klaviermūziku”. 1995. gadā tapa “Pavasara klaviermūzika”. 2009. gada ziemā meistars lika punktu partitūrai, kurā zīmēts līdz tam trūkstošais gadalaiks – vasara. Rudens te ir vēla saule un dzidri tīmeklīšu pavedieni. Ziema ir balta kā janvāra rīts, kad visu netīro sedz sniegs. Pavasaris ir pirmās lāsteku palāses un pirmās putnu dziesmas. Vasara ir bezgalīgs prieks, kas pārvēršas mierpilnā skatā – kad saulgriežu svinētāji aizgājuši gulēt, agrā Jāņu rītā pa upi uz jūru peld ziedu vainagi.