Režisors: Elmārs SEŅKOVS

Scenogrāfe: Evija PINTĀNE

Kostīmu māksliniece: Marija ROZĪTE-VĪTOLA

Komponists: Edgars MĀKENS

Gaismu mākslinieks: Oskars PAULIŅŠ

Video koncepcija: Evija PINTĀNE

Video montāža: Linda ĢĪBIETE

Producents: Jānis KAIJAKS

Hermanis: Ivars PUGA
Huana: Ināra SLUCKA
Klaudio: Igors ŠELEGOVSKIS
Rafa: Jurģis SPULENIEKS vai Kārlis REIJERS
Rafa tēvs: Juris HIRŠS
Estere: Zane JANČEVSKA

Populārā spāņu mūsdienu dramaturga Huana Majorgas luga ir darbs par skolotājiem un skolniekiem, par tēviem un dēliem, par cilvēkiem, kas redzējuši jau pārāk daudz, un cilvēkiem, kas vēl tikai mācās skatīties. Darbs par baudu, ko sagādā ieskatīšanās svešās dzīvēs, un par risku, ko rada iespēja sajaukt dzīvi ar literatūru. Darbs par tiem, kas izvēlas pēdējo solu – vietu, no kuras vislabāk pārredzami visi pārējie soli. 

Te jāpiebilst, ka lugas oriģinālais nosaukums ir „Zēns no pēdējā sola”, kaut arī ievērojamais franču režisors Fransuā Ozons, uzņemot šo lugu filmā, to nosauca par „Mājā”.

Luga ir pirmiestudējums Latvijā un pirmais vispār šī autora darba iestudējums Latvijā, tapis ar autora laipnu atļauju un patiesu interesi par Elmāra Seņkova ieceri.

Silvijas Radzobes anotācija par izrādi:

Nacionālā teātra izrāde „Zēns”, ko Elmārs Seņkovs iestudējis Jaunajā zālē,  piedāvā trīs vienā: detektīvu, ironisku komēdiju, psiholoģisku drāmu.   Par spāņu mūsdienu dramaturga Huana Majorgas velnišķi ironiskās lugas uzveduma ideālo skatītāju aicināts kļūt ikviens, kuram ir humora sajūta un kurš gatavs uz sevi palūkoties bez rozā brillēm. Jo katrs taču ir gājis skolā, kontaktējies ar citu paaudžu pārstāvjiem un kādu grāmatu jau arī būs izlasījis. 

 Ivara Pugas literatūras pasniedzēju Hermanu, ko izsmēluši un depresijā noveduši stulbie un slinkie koledžas audzēkņi, jaunai interesei par dzīvi atmodina Ulda Siliņa vai Igora Šelegovska tēlotā skolēna Klaudio talantīgais, uz turpinājumiem sacerētais stāsts par klasesbiedra Rafas mājas dzīvi, tā ģimeni, kurā viņš iekļūst ar viltus palīdzību.  

 Pats to nejuzdams, skolotājs kļūst atkarīgs no sava skolnieka, pakļaujas tā  manipulācijām, pat pārkāpj likumu. 

Hermana un Klaudio diskusijas par tā sacerētajiem tekstiem  atklāj ne tikai skolotāja un skolēna, bet tikpat lielā mērā arī kritiķa un mākslinieka attiecības. Tiek salīdzinātas divu tipu zināšanas: Hermans pārvalda literatūras vēsturi, teoriju. Klaudio no tā visa nezina gandrīz neko. Bet viņa talants toties zina to, ko nezina skolotājs: mākslinieka prieku un brīvību iet savus ceļus, kas var būt pilnīgā pretstatā jebkuram teorētiskam kanonam.  Klaudio stāsta varoņi - Rafas ģimene - darbībā iesaistās tikai tad, kad vai nu Klaudio vai Hermans lasa par šo ģimeni sacerēto tekstu, pārējā laikā viņi sēž nekustīgi.  Atsevišķās ainās šo personāžu iluzoritāti uzsver viņu atdzīvojušies portreti videoekrānos.

Izrāde “Spēlmaņu nakts” skatē nominēta kā Gada mazās formas izrāde,  Uldis Siliņš par Klaudio lomu kā Gada jaunais skatuves mākslinieks. Elmārs Seņkovs par izrādēm “Zēns” un “Mežapīle” nominēts kā Gada režisors.