Režisors: Intars REŠETINS

Tulkojums: Agnese KASPAROVA

Scenogrāfs: Kristians BREKTE

Kostīmu māksliniece: Vita RADZIŅA

Mūzikas autori: Kristaps RŪĶĪTIS un Anrijs GRINBERGS

Gaismu māksliniece: Krista ERDMANE

Video: Linda ĢĪBIETE

Producente: Linda AKMEŅKALNE

Lomās:

Anna: Dita LŪRIŅA
Andrē: Valdis LŪRIŅŠ
Laura: Zane DOMBROVSKA
Vīrietis: Ainārs ANČEVSKIS
Sieviete: Līga ZEĻĢE
Pjērs: Normunds LAIZĀNS

Pirmizrāde: 28.04.2016. Izrādes vienā daļā: 1h 45min

Dailes teātra aktiera un režisora Intara Rešetina debija Nacionālajā teātrī, piedāvājot emocionālu franču mūsdienu dramaturga Floriana Zellera stāstu par attiecībām ģimenē starp bērniem un vecākiem, par mīlestību, kura ne vienmēr ir tikai gaiša un viegla, par vecumu, kas tuvojas, par sajūtām, ko negribas atklāt pat tuvākajiem cilvēkiem ģimenē.

Paužot vēlmi iestudēt izrādi kaimiņu teātrī, režisors pasmaidīja par sevi, sakot: “Esmu vecmodīgs – mani interesē pats stāsts, nevis formas meklējumi. Stāsts, kuru skatītājs var saistīt ar savu dzīves pieredzi.”

Luga saņēmusi prestižo Moljēra balvu kā labākais orģināldramaturģijas darbs Francijā 2014. gadā.

Tēva un meitas lomās – Valdis un Dita Lūriņi.

Silvijas Radzobes anotācija par izrādi:

 Nacionālā teātra Aktieru zālē Intara Rešetina iestudētā franču mūsdienu  dramaturga Floriana Zellera luga “Ak, tētīt...” tēlo divu realitāšu sadursmi - to, kas reāli pastāv, un to, kas konstruējusies ar Alheimera sirgstošā  Andrē apziņā. Vecā vīra slimības izpostītās smadzenes, sadragātā atmiņa pasaules uztveri padara fragmentāru, tajā miksējas reālais ar reiz bijušo, dažkārt – tikai iedomāto - visdīvainākajās sakarībās. F.Zellera lugas un izrādes novatorisms saistīts ar to, ka Andrē pasaule tiek tēlota no iekšienes, vizualizējot nevis veselo cilvēku apziņu, bet vecā vīra murgus un iedomas. Situācija, kurā konfliktē divi redzējumi (visbiežāk Andrē un viņa meitas Annas)  par vienu un to pašu situāciju vai personu, ir spriegas teatralitātes lādēti, tai piemīt pat zināma humora deva.

Izrādes emocionālie viļņi skalojas no silta, saudzīga humora līdz dramatiskai nopietnībai un sāpīgai lirikai. Valdis Lūriņš spēlē Andrē ar grūti aprakstāmu it kā vieglumu, kas rodas, saduroties diviem vecā vīra eksistences “virsuzdevumiem”: mēģināt noskaidrot, kur viņš atrodas un kas tie par cilvēkiem viņam apkārt, un piekrist visam, ko citi saka, lai neraisītu aizdomas un atzinumus, ka viņš ir slims. Dažkārt dīvainās un citus pārsteidzošās vecā vīra reakcijas V.Lūriņa Andrē cenšas pārvērst tīši gribētā jokā vai ekscentrikā.  

Luga un izrāde pievērš uzmanību arī veco ļaužu tuvinieku problēmām. Anna, kam jāstrādā un vienlaikus jāorganizē slimā tēva aprūpe, kļūst nervoza, sakāpināta, draud izjukt viņas dzīves pēdējās “normalitātes” paliekas. Ir jāizšķiras – upurēt sevi un savu dzīvi vai glābties, ievietojot tēvu medicīnas iestādē.

Iestudējumu vēl intriģējošāku padara fakts, ka izrādē tēva un meitas lomas spēlē Valdis Lūriņš un viņa meita Dita Lūriņa. Par Andrē lomu Valdis Lūriņš ir nominēts “Spēlmaņu nakts” skatē nominācijā Gada aktieris.