Šūberts. ZIEMAS CEĻŠ
13. februāris, ceturtdiena - 19:00, 2020

Šūberts. ZIEMAS CEĻŠ

Visā pasaulē pazīstamais romantisma laikmeta komponists austrietis Francis Šūberts (1797-1828) sava īsā mūža beigās sacerēja dziesmu ciklu Ziemas ceļš (Die Winterreise). Tas ir otrais no abiem izcilajiem Šūberta dziesmu cikliem ar vācu liriskā dzejnieka Vilhelma Millera tekstu; pirmā nosaukums ir „Skaistā dzirnavniece“ (Die schöne Müllerin). „Ziemas ceļā“ komponists izmantojis 24 dzejoļus. Šūberts ciklu veidoja divās daļās, katrā no tām iekļaujot divpadsmit dziesmas. Pirmo daļu viņš pabeidza 1827. gada februārī, bet otro ‒ 1827. gada oktobrī. Šūberts bija pirmais komponists, kurš solo dziesmas uzskatīja par žanru, kas līdzvērtīgs visiem pārējiem; pateicoties viņam, tās sāka skanēt arī no koncertu skatuvēm. Šūberta solo dziesmas kalpojušas par paraugu citiem izciliem romantiskās mūzikas komponistiem, tādiem kā Roberts Šūmans, Johaness Brāmss un Gustavs Mālers. Par dziesmu tekstiem Šūberts izmantoja savu laikabiedru dzeju ‒ vācu dzejnieku Johana Volfganga fon Gētes (57 dziesmās), Frīdriha Šillera, Heinriha Heines un Vilhelma Millera darbus.

Šūberts uzskatīja, ka vārda skanējumam ir būtiska nozīme, un tieši tāpēc attiecības starp mūziku un tekstu viņa darbos ir tik organiskas. Tomēr svarīgākais izteiksmes līdzeklis ir melodija, kura par spīti vienkāršībai ir ārkārtīgi izteiksmīga. 

„Ziemas ceļā“ Šūberts nozīmīgu vietu ierāda pianistam, pielīdzinot viņa lomu dziedātāja veikumam. Klavieru skanējums pastāvīgi pauž dzejnieka noskaņojumu ar īpatnējiem ritmiem, nemierīgām sinkopētām figūrām, dramatiskiem tremolo, ņirbošām nošu kopām vai asiem akcentiem. Klavieres piedāvā arī bagātīgus efektus muzikālajos dabas tēlojumos, stāstot par stihijas balsīm, dzīvām būtnēm un kustīgiem objektiem, vētras tuvošanos, vēja raudām, salto ūdeni zem ledus, putnu dziesmām, kraukļu ķērcieniem, suņu rejām, pastnieka taures skaņām, utt.
Dziesmu cikls sākotnēji sarakstīts tenoram, taču bieži transponēts citiem vokālajiem diapazoniem; to darījis arī pats Šūberts.

Koncertzālē „Cēsis“ šo pasaules vokālās mūzikas pērli izpilda igauņu mākslinieki Atlans Karps (balss, baritons) un Irina Zaharenkova (klavieres).

Atlans Karps 2008. gadā absolvējis Helsinku Sibēliusa akadēmiju (Somija) ar maģistra grādu operdziedāšanā. No 2007. līdz 2012. gadam viņš bija Tartu Vanemuines teātra solists, bet kopš 2012. gada darbojas kā brīvmākslinieks. Līdztekus darbam operā Karpam ir arī plašs koncertrepertuārs, kurā iekļauti Brāmsa, Bēthovena, Rahmaņinova, Gubaiduļinas, Orfa, Sensansa, Rosini un citu ievērojamu komponistu darbi. Savos solo koncertos dziedātājs izpilda mūsdienu un klasisko krievu, franču, vācu, somu un igauņu komponistu dziesmas un dziesmu ciklus. Viņš ir biežs viesis mūzikas festivālos visā Igaunijā un arī ārzemēs. 

Jau vairākus gadus turpinās Arlana Karpa radošā sadarbība ar pianisti Irinu Zaharenkovu. Viņa ir viena no ievērojamākajiem un daudzpusīgākajiem igauņu koncertpianistiem. Irina saņēmusi maģistra grādu mūzikā pēc studijām Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā un Sibēliusa akadēmijā Somijā. Līdztekus klavierspēlei māksliniece apguvusi arī klavesīnu. Laikā no 2004. līdz 2006. gadam viņa ieņēmusi pirmās vietas daudzos lielākajos starptautiskajos pianistu konkursos. Kā solo pianiste un klavesīniste Zaharenkova uzstājusies starptautiskos mūzikas festivālos Vācijā, Itālijā, Somijā un Norvēģijā, kā arī spēlējusi kopā ar plaši pazīstamiem Eiropas un Amerikas orķestriem. Irina Zaharenkova ir aktīva kamermūziķe un darbojas arī kā pedagoģe Igaunijā un Somijā.

Koncerts notiek Kamerzālē.