Deju koncerts ar nosaukumu "Deju pinu vainagā" ir kļuvis par tradīciju un šogad notiks jau piekto reizi. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Andis Kozaks ar savu deju kolektīvu “Raitais solis” ir kopā pulcinājuši brīnišķīgus Vidzemes dejotājus, kas izpildīs gan dejas, kas raksturīgas katram novadam, gan jaunākās mūsdienu tautas deju horeogrāfijas. Koncerta režisore ir Gunita Bārda. Katru gadu “Deju pinu

Režisors Alvis Hermanis: “Taisīt izrādi par "čekas maisu" lietu ir diezgan neiespējami, jo tur katra cilvēka gadījums ir pārāk atšķirīgs, un līdz ar to vispārinājumus veikt ir bezjēdzīgi. Par katru no viņiem tad būtu jātaisa atsevišķa izrāde. Mēs nekad neuzzināsim daudzu "čekas maisos" atrasto stāstus. Vai nu tāpēc, ka viņi ir miruši, vai tāpēc, ka daudzos gadījumos tie ir pārāk intīmi un personiski, lai ar

Rīga – daudzšķautņainu raksturu apveltītā galvaspilsēta, kas spējusi saglabāt un saudzēt sev tik raksturīgos vaibstus un noskaņas. Rīga – mākslas metropole, kurā cauri laikiem pulcējušies un ar pasaules vērienu strādājuši visdažādāko mākslas mūzu kalpi... Par viņiem, par Rīgas Savējiem, kas ir tie dižie un romantiskie, kas veidojuši pilsētas neatkārtojamo seju, kas pārdzīvojuši, skumuši un cietuši par

Programmā: mūzika no kino filmām “Nameja gredzens” un “Rīgas sargi”, kā arī ieskats 2019. gadā Orķestra “Rīga” izdotajā mūzikas ierakstu albumā “Pašu auklētie” ar Andra Sējāna, Jēkaba Jančevska un Ilonas Breģes mūziku. Šis ir pirmais Orķestra “Rīga” koncerts Vidzemes koncertzālē “Cēsis” un koncertprogrammā “ORĶESTRIS “RĪGA”. ZAĻUPE UN KINO MŪZIKA” klausītājiem tiks dota

Savdabīgs mīlestības stāsts par diviem cilvēkiem – Džordžu un Dorisu, kuri neskatoties uz to, ka abi ir precējušies ar citiem un katram no viņiem ir trīs bērni, satiekas reizi gadā – vienā datumā un vienā vietā – kādā nomaļā lauku viesnīcā – vairāk kā 20 gadu garumā, savstarpēji rodot patiesu tuvību, kā arī pārrunājot neskaitāmus jautājumus – par dzīvi, nāvi, laulību u.tml. Izrādē aktieri

Kādā depresijas māktā pilsētā ierodas vienpadsmit gadus veca meitene Polianna, lai ar prieka spēles palīdzību pierādītu apkārtējiem, ka pasaule ir ļoti jauka vieta, kurā dzīvot. It sevišķi savai krustmātei Pollijai, kura nocietinājusi savu sirdi un neļaujas nedz priekam, nedz emocijām. Vai pilsētiņas iedzīvotāji ļausies prieka spēlei? Un vai krustmāte atvērs savu sirdi priekam un mīlestībai? Izrāde

Jauna Ances Krauzes koncertprogramma ar Maestro Raimondu Paulu. Programmā dzirdēsim Raimonda Paula tautas dziesmu apdares, melodijas no izrādēm “Kabīrijas naktis” un “Marlēna”, kā arī zelta fonda dziesmas no Maestro un Ances Krauzes sadarbības pirmsākumiem. Koncertā piedalīsies Ance Krauze - balss, Raimonds Pauls - klavieres, Elza Siliņa - vijole, Raimonds Macats - taustiņinstrumenti, Oskars Sproģis - bass, Artis Orubs -

Jauna Ances Krauzes koncertprogramma ar Maestro Raimondu Paulu. Programmā dzirdēsim Raimonda Paula tautas dziesmu apdares, melodijas no izrādēm “Kabīrijas naktis” un “Marlēna”, kā arī zelta fonda dziesmas no Maestro un Ances Krauzes sadarbības pirmsākumiem. Koncertā piedalīsies Ance Krauze - balss, Raimonds Pauls - klavieres, Elza Siliņa - vijole, Raimonds Macats - taustiņinstrumenti, Oskars Sproģis - bass, Artis Orubs -

Jā, mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, kur aizvien vairāk un vairāk cilvēka darbu aizvieto roboti, sistēmas, programmas, algoritmi. Taču aizvien gan pie veiksmēm, gan neveiksmēm kā galveno cēloni mēdzam norādīt – visu izšķīra cilvēkfaktors. Un tieši tādēļ šoreiz gribam runāt par mums pašiem – par cilvēkiem. No mūsdienu darbinieka tiek gaidīta spēja būt uz pārmaiņu viļņa teju katru dienu. Ir definēta pat

Atzīmējot Ludviga van Bēthovena 250. jubileju, programmā dzirdēsim viņa Piekto klavierkoncertu pianista Andreja Osokina interpretācijā. Andrejs ir Lielās mūzikas balvas laureāts un guvis atzinību pasaules nozīmīgākajos pianisma konkursos. Kritiķu vērtējumā viņam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu