Arhitekts

Juris Poga



arhitekts






Vidzemes koncertzāle „Cēsis”

Rekonstrukcija (pārbūve). Arhitekts Juris Poga.

Pirms simts gadiem celtā Viesīgās biedrības nama (arhitekts Augusts Malvess, 1878.-1951.)
pārbūves arhitektoniskās koncepcijas pamats ir:
    atklātība un patiesums,
    vecā un jaunā mijiedarbība,
    vietas un telpas vienotība,
    izmantošanas daudzveidība

Atklātība un patiesums tika meklēti gan telpu plānojuma struktūrā, gan arī būvniecības paņēmienos. Telpām ir jābūt gaišām, bet plānojumam – pārskatāmam. It visur iespēju robežās centāmies panākt iekštelpu saikni ar apkārtni. Atklātumu būvniecības valodā panācām, maksimāli atsedzot konstrukcijas un izvairoties no nosedzošās apdares. Visur jaunbūves daļā ir redzami atsegti materiāli – ķieģeļu mūri, dabīgais akmens, koks, betons, metāls. Pretstatā tam vēsturiskā nama daļās saglabājām simts gadus vecos būvniecības paņēmienus, proti, krāsotu mūra apmetumu.

Vecā un jaunā saspēli papildus vēl bagātinājām ar kādreizējā biedrības un kultūras nama interjera elementu saglabāšanu un izmantošanu arī nākotnē. Kompleksā var atrast un atpazīt kādreizējā ieejas vestibila sienu koka vairogus, lielās zāles lustras ar griestu rozetēm, veco kāpņu metāla margas, vestibilu pilastrus, kā arī vienīgās, vēl no 1914. gada saglabājušās durvis. Esam materializējuši sākotnējā projektā iecerēto balkonu otrajā stāvā Raunas ielas pusē (spriežot pēc pieejamiem arhīva materiāliem, balkons nav izbūvēts).

Vietu raksturo Raunas iela ar izteikti perimetrālo apbūvi. Tā ir Cēsu jaunpilsēta, kas izveidojās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Ielas telpu papildina koku aleja, kā arī skvērs, kas iespiedies starp Izstādes ielu un pārbūvējamo namu. Kompleksa jaunbūvējamās daļas vēlējāmies veidot kā kokus ar nolūku būvi harmoniski iesaistīt skvērā. Redzamie liektie brūnā ķieģeļa mūri zemes līmenī veido koku stumbrus, stikla apjomi virs tiem – koku vainagus, bet dzeltenie telpiski brīvi izkārtotie saules aizsegi – lapotnes. Fizisko saikni ar vietu panācām izvēloties vietējos būvmateriālus, proti, Lodes ķieģeli un koku. Latvijas kokā ir izbūvētas gan kolonas un jumta konstrukcijas, gan logu rāmji un durvju vērtnes, gan arī apdare un mēbelējums.

Izmantošanas daudzveidība bija centra pārbūves mērķis. Vienā kompleksā izvietojas Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas nodarbību klases, telpas pašdarbniekiem, novada kultūras un tūrisma, kā arī paša centra administrācija. Centra apmeklētājiem mazajā zālē var piedāvāt atbilstošos apstākļos noskatīties kino, vai arī baudīt teātra kamerizrādes. Ir pilnveidota ērģeļu zāle, kā arī rūpīgi restaurētas ērģeles. Centra kodolu veido lielā zāle, kurā var notikt gan simfoniskie koncerti, gan teātra izrādes un konferences, gan arī balles. Zāles iekārtojums nodrošina ātru transformāciju, mainot gan zāles akustiku, gan skatuves, kā arī skatītāju vietu izkārtojumu. Zālē var būt gan skatītāju amfiteātris, gan arī horizontālā parketa grīda bez krēsliem.