6. jūlijā sāksies trīspadsmitais Cēsu Mākslas festivāls ar tēmu - nacionālā kultūra globālajā laikmetā, iekļaujoties Latvijas valsts simtgades programmā. 

Festivāla atklāšanas koncerts “LNSO, Ķeniņš un Mesiāns”, plkst. 18.00, Koncertzālē “Cēsis” būs veltīts latviešu komponistam Tālivaldim Ķeniņam (1919 -2008), ko šogad atceramies 100. jubilejā. Tālivaldis Ķeniņš plašāk pazīstams pasaulē, nevis dzimtenē. Viņa daiļrades vainagojums ir Astotā simfonija, kas līdz šim Latvijā nav skanējusi, un pirmatskaņojums piedzīvos Cēsu Mākslas festivālā. Skaņdarba nozīmīgo ērģeļpartiju atskaņos pasaulē cildinātā Iveta Apkalna kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Andra Pogas vadībā.

Koncerta otrā daļa sāksies ar vēl viena simtgadnieka Alberta Jēruma kompozīciju. Jērums bija slavens kā Londonas latviešu kora vadonis un trimdas dziesmusvētku nozīmīgs rīkotājs. Starp citu, Jērums un Ķeniņš visu mūžu bija sirsnīgā draudzībā. Jeruma simfonija Andante ir rokrakstā saglabājies padzisušām nošzīmēm pilns opuss, un tam bija vajadzīga restaurācija, ko, iedziļinoties Jēruma rokraksta zīmēs, veica viens no ievērojamākajiem jaunajiem komponistiem Jēkabs Jančevskis.

Koncertzālē “Cēsis” tiks atklāta un līdz pat festivāla beigām būs skatāma Kriša Salmaņa un Oresta Silabrieža veidotā izstāde “Trimdas mūzikas personības un parādības”. No trimdas latviešu mūzikas kultūras plašā un daudzveidīgā apvāršņa būs izcelts nozīmīgākais, košākais, apstrīdamākais. Izstādes apmeklētājus uzrunās stāsti. Un šajos stāstos būs daudz mūzikas.

Atklāšanas vakara turpinājumā sekos vērienīgās vizuālās mākslas izstādes “Tuvplāns” atklāšana topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā, Raiņa ielā 27. Multimediālā projekta idejas pamatā ir vēlme pastāstīt par spilgtām latviešu izcelsmes personībām, kas spējušas atstāt nospiedumus pasaules mākslas vēsturē. Izstāde ir stāsts par to, kā, nezaudējot patību, kļūt par kosmopolītu, un vienlaikus - tā ir kā jautājums/atskaites punkts 21. gadsimtā tik aktuālajai tēmai par nacionālu mākslu globālā laikmetā.

Ekspozīcija, kas ietver gan pētniecisko žanru, gan mākslas izstādi klasiskā formātā, norisināsies divās vietās – topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā (kuratores Daiga Rudzāte un Žanete Skarule) un Koncertzālē “Cēsis” (kuratore Dace Lamberga).

Projekta uzmanības fokusā izcilas personības. Viņu vidū ir arī amerikāņu ekspresionismam piederīgais Edvīns Strautmanis, kura lielformāta gleznas atrodamas virknē prestižu ASV mākslas muzeju un privātpersonu kolekcijās. Cēsu Mākslas festivāla ietvaros pirmo reizi Latvijā būs skatāma apjomīga Strautmaņa retrospekcija – tiks izstādīti piecpadsmit viņa lielformāta darbi, kurus papildinās viņas laikabiedru un ģimenes locekļu stāsti un atmiņas par gleznotāju.

“Tuvplāns” ir stāsts par izturību, prieku, uzdrīkstēšanos un vitalitāti. Par latviešu māksliniekiem Ņujorkā, kuru vidū ir arī Svens Lūkins – 20. gadsimta 60. gadu amerikāņu mākslas ainas viena no uzlecošajām zvaigznēm. Šī būs pirmā reize kopš 1987. gada, kad Latvijā tiks izstādīti Svena Lūkina objekti – trīsdimensionālās gleznas, kas 20. gadsimta 60. gados pārsteidza Ņujorkas mākslas pasauli.

Izstādes “Tuvplāns” uzmanības lokā ir arī mākslinieka Māra Bišofa Ņujorkas perioda zīmējumi izdevumiem The New Yorker un The New York Times, gleznotāja Vija Celmiņa, pasaulslavenā fotogrāfa Roberta Mepltorpa iemīļotā modele Dovanna Pagovka. Arī mākslinieki Artūrs Virtmanis, Indriķis Ģelzis un Signe Baumane nu jau vairāk nekā divdesmit gadus ir ņujorkieši, un viņu darbi būs skatāmi Cēsīs. Jāuzsver, ka Artūrs Virtmanis un Indriķis Ģelzis šai izstādei rada jaundarbus.

Savukārt Koncertzālē “Cēsis” izstādes “Tuvplāns” ietvaros varēs skatīt Voldemāra Avena, Dainas Dagnijas, Laimoņa Mieriņa, Haralda Norīša, Ģirta Puriņaš, Raimonda Staprāna, Lara Strunkes, Imanta Tillera, Sigurda Vīdzirkstes un Reiņa Zustera darbus.

Ar festivāla patrona SEB bankas atbalstu tapusi un Cēsu pils klētī tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas Bakalaura un Maģistra diplomandu darbu izstāde “Savienojumi”. Tajā jaunie mākslinieki savieno gan pārbaudīto, gan nesavienojamo, tādējādi iezīmējot savu atrašanās vietu globālajā pasaules telpā.