Cēsīs izskanēs viens no pasaulē mīlētākajiem klavierkoncertiem

Cēsīs izskanēs viens no pasaulē mīlētākajiem klavierkoncertiem

17. oktobris, 2017

Sestdien, 21. oktobrī, izcilā latviešu pianista Reiņa Zariņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) izpildījumā izskanēs viens no pasaules populārākajiem skaņdarbiem klavierēm – Sergeja Rahmaņinova Otrais klavierkoncerts, un vēriena ziņā līdzīgā dāņu komponista Karla Nilsena Ceturtā simfonija. Pie diriģenta pults Andris Poga.

Koncertzāles “Cēsis” rudens sezonas vērienīgākajā simfoniskās mūzikas koncertā dzirdēsim krievu romantiskās mūzikas pērli - Sergeja Rahmaņinova Otro klavierkoncertu. Viņa radītajā mūzikā jaušams Krievijas dabas bezgalīgais apvārsnis un vispārcilvēcisko jūtu okeāna dzīles. Otrais klavierkoncerts ir komponista atdzimšana pēc ieilgušas radošas krīzes – Rahmaņinovs atgriežas mūzikas radīšanas laukos vīrišķīga savaldīguma pilns, taču nav iespējams noslēpt, cik pilna viņa sirds, un vislabāk tas dzirdams koncerta otrās daļas neaprakstāmajā skaistumā.

Koncertā Cēsīs šo skaņdarbu dzirdēsim izcilā latviešu pianista, Lielās mūzikas balvas laureāta Reiņa Zariņa izpildījumā: "Rahmaņinova Otrais jau kopš sava pirmatskaņojuma vienmēr bijis viens no visu laiku mīlētākajiem klavierkoncertiem. Un kas tur ko nemīlēt? Pirotehnisks pianisms, bagātīga orķestra skaņa, pāri visam aizgrābjoši skaistas, līdzi dziedamas melodijas. Un tiem, kam, tāpat kā man, gribas ko vēl, Rahmaņinovs aiz skaņdarba monumentālās fasādes slēpj skaidru, iekšēji skaisti savītu formu un par lielu pārsteigumu man - kamermūziku. Jā, tieši tā, jo no klausīšanās vien es to nebiju pamanījis, bet, kad spēlēju pats, piedzīvoju, cik liela rūpība un smalkums nepieciešams, lai saspēlētos ar orķestra soloinstrumentiem un instrumentu grupām. Simfoniska kamermuzicēšana ļoti, ļoti ir manā gaumē, tā ka ar lielu prieku gaidu tikšanos ar LNSO un Andri Pogu šajā mūzikā”.

Koncerta otrajā daļā dāņu komponista Karla Nilsena skaņdarbs izskanēs ar līdzīgu vērienu. Viņa Ceturtās simfonijas apakšnosaukums ir “Neapslāpējamā”, un šis Pirmā pasaules kara laikā komponētais opuss vēsta par negurstošu dzīvesspēku, elementāru dzīvesgribu, trauksmainu dzīvesgaru.

Karla Nilsena simfonijas man ir samērā jauna pieredze - nekad iepriekš neesmu tās diriģējis. Strādājot ar šo mūziku - gan analizējot to, gan arī mēģinājumu procesā -, parādās interesanti izaicinājumi. Vēlos salīdzināt Nilsena mūziku ar viņa laikabiedra un tāda paša ziemeļu mūzikas dižgara Sibēliusa partitūrām. Kaut gan viņu abu mūzikas valoda ir krietni atšķirīga, tajā ir gana daudz kopīga gaisotnē un orķestra krāsu paletē. No šīs mūzikas strāvo īpašs ziemeļniecisks rakstura sīkstums, dabas skaistums un skarbums vienlaikus, kā arī vēsturē un folklorā sakņots garaspēks,” atzīst diriģents Andris Poga.

Pirms koncerta, plkst. 18.00, koncertzāles Kamerzālē interesenti aicināti uz Pirmskoncerta sarunu, ko vadīs muzikologs Orests Silabriedis.