Insignia galerija
Kopš koncertzāles atklāšanas 2014. gadā, tajā veiksmīgi darbojās izstāžu zāle, kurā pastāvīgi bija apskatāmas dažādas profesionālās mākslas ekspozīcijas. Pateicoties auto ražotāja OPEL un tā autorizētā dīlercentra Auto Blitz atbalstam, sākot ar 2016. gada septembri, koncertzāles “Cēsis” izstāžu zāle ir pārtapusi par mākslas galeriju un nes INSIGNIA vārdu. Tas darīts ar mērķi dot iespēju reģiona iedzīvotājiem un koncertzāles apmeklētājiem ne tikai aplūkot, bet arī iegādāties izcilu mākslinieku darbus. Galerija darbību turpina iepriekšējās izstāžu zāles telpās koncertzāles 1. stāvā, Raunas ielā 12. INSIGNIA mākslas galerijas darba laiks: katru dienu no plkst. 12.00 – 18.00. Pasākumu norises dienās līdz pasākuma beigām. Par galerijā izstādīto vai katalogā iekļauto mākslas darbu iegādi interesēties koncertzāles administrācijā, zvanot pa tālruni 64119921 vai rakstot uz info@cesukoncertzale.lv.

Tekstilmākslinieks Egīls Rozenbergs.KONVERSIJA 05.03 - 02.05.2016

Līdzsvarotības un mēroga izjūta. Visā, ko rada vai dara. Prasme izvēlēties būtisko, patiesi vērtīgo, nākotnīgai stratēģijai atbilstošo. Spēja saprast, ka dzīvē, mākslā, attiecībās – sajūtu un enerģiju netveramajiem strāvojumiem ir tikpat liela loma kā tam, ko varam redzēt un materializēt. 

Šo un vēl citu mākslinieka misijai nepieciešamu īpašību stabili uzturēts kopums nodrošina domāšanas un prasību vērienīgumu. Tāds, lielās līnijās vērtējot, varētu būt Egila Rozenberga profesionālās izcilības un cilvēciskās stājas pamats.   Radošā ceļa gājumā, šķiet, allaž svarīga bijusi darbu tapšanas un impulsu uzpildīšanas mija. Tā izpaužas mākslinieka atvērtais dabas, pasaules, kultūrslāņu skatījums. Parādās prasme piedzīvoto transformēt monumentāli tīrskanīgos, īsteni savos, dziļi tvertos, lakoniskos, bet arvien saturīgos zīmju un semantisko kodu saaudumos. Uzpildīšanās cēlieni var būt gan ceļojumi, gan ekskursi mūzikas un citu mākslu rosinājumos, tie, domājams, dāvā azarta garu un uztveres svaigumu. Darbos nekad nejūtam ierastuma vai gurdenuma pazīmes. Variācijās intensitāte saglabājas. Par to, piemēram, liecina jūras un piekrastes - smilšu, viļņu un mēness gaismas vizmojuma rakstu mirklīgumam un mūženumam, arī Visuma bezgalīguma apjausmai veltītie, gobelēni no cikla „Zīmes smiltīs”. Tajos fascinējoši ritmizētie it kā zeltainie vai sudrabotie, ar kapara stīgojumiem bagātinātie, svēdrojumi pretstatā dažādu gradāciju tumšzilajam naksnīgumam vai dažkārt smilškrāsas tonim rada noslēpumaina virmojuma atskārsmi. Tie kļuvuši par savā ziņā absolūtu atpazīstamības un kvalitātes zīmolu.   Meistarīgi panākta tēlainības un rakstu, materiālu enerģētikas un roku darba klātesamības koncentrējuma strāva piešķir dzīvīgu iedarbīgumu arī ar barokālu vitalitātes dāsnumu apveltītajiem tēlu un ornamentu sabalsojumiem gobelēnu ciklā ”Eņģeļi un maskas”. 
Savukārt Meksikā gūtajiem iespaidiem veltīto gobelēnu rūsgani dūmakainu toņkārtu saskaņojumos ar kapara vizmojumu apņem  tālās Dienvidamerikas zemes ainaviskās vides un senkultūras slāņu -  misteriozi spēkpilno akmensskulptūru raisītā gaisotne. Šai sakarā varētu atcerēties Voldemāra Matveja atziņas par katrai vietai un zemei piemītošo vides materiālo un nemateriālo faktūru un noskaņu kamertoni. Spēja sajust apkārtējās telpas īpašo tonalitāti bagātina gan pasaules redzējumu, gan emociju lokus un ievibrējumus telpā.     

Egils Rozenbergs ir varējis pabūt daudzās pasaules zemēs. Japāna ar īpatno vides un sadzīves kultūru, ar izsmalcināto vienkāršības un noklusējumu kultu. Pavisam citādā Ķīna. Allaž inspirējošā Spānija. Jau pieminētā Meksika. Savulaik arī Venecuēla. Ziemeļzemes, Maroka. Nesen divu mēnešu garumā izbaudītā Parīze. Gan šie, gan citu kultūras joslu un jomu dāvātie iespaidu uzkrājumi ir mākslinieka iekšpasaules biogrāfijai piederīgi. Kā redzams, jaunu ieguvumu virzieni turpinās. 

Var piebilst, ka pa pasauli ceļo un jaunas mājvietas citzemju muzeju krātuvēs, izstādēs vai kādās vietās atrod arī Egila Rozenberga darbi (Dizaina mākslas muzejs Ņujorkā, Klīvlendas mākslas muzejs, Lodzas tekstilmākslas muzejs, LNMM un citur).   

Līdzās gobelēniem, kas pieder mūsdienu kultūras klasiskām vērtībām, Egila Rozenberga eksperimentētāja un telpisku struktūru pārvaldītāja azarts izpaužas no dažādiem materiāliem, arī no rastiem priekšmetiem, brīvi un saistoši strukturētos objektos un instalējumos. Tā ir atšķirīgām uzbūves sakarībām atvērta darbošanās. Izstādes veidojot, tādejādi iespējams piešķirt telpisko attiecību izkārtojumiem citāda rakstura asociāciju plānus un telpiskās dimensijas. Rodas atšķirīgi spraiguma lauki. Atraisās ļaušanās jaunu telpisku sakarību un sajutumu plaiksnījumiem. Egils Rozenbergs, protams, uzrunā un piepilda telpu tā kā tikai viņš to spēj - vērienīgi noskaidrotā atsevišķu darbu un visu tajos ietverto izpausmju saskaņotībā. Bez jebkādiem liekiem vai kā citādi traucējošiem uzslāņojumiem. Ievada daļā redzami jaunākie, ne tik sen tapušie darbi. Te varam aplūkot nesen aizsāktā cikla „Rētas” divas kompozīcijas, kurās apkārt trausli iezīmētam sirds veidolam riņķo dažādu zīmju, tādu kā burtu un simbolu spietojumi. Ar Egilam Rozenbergam raksturīgajiem meistarīgajiem telpisku iespaidu strukturējumiem izceļas Francijas galvaspilsētā, daudzu mākslinieku Mekā, gūtajiem impulsiem un redzējumiem veltītie darbi „Parīzes ritmi I, II’’ (2012. Vilna lins, kapars). Turpat nākamajā darbu izkārtojuma pavērsienā parādās barokāli kuplinātā tēlojuma pasniegumā un it kā šķelmīgi intonētā noskaņā radītie ironiskie eņģeļu tēli kompozīcijās „Eņģeļi un maskas” (2007. Lins, sintētika kapars). Tie patīk skatītājiem, kuriem saistošāka šķiet tiešāka tēlainība.   

Teiksmainu garu un atmosfēru uzbur Meksikas senās kultūras slāņiem veltītās kompozīcijas, kuras arī datētas ar 2007. gadu. Ar kapara stīgu ieaudumiem panāktais spožais vizmojums izceļas pateicoties precīzi pievērstajam apgaismojumam. Patiesu baudījumu gan tiem, kuri pazīst Egila Rozenberga mākslinieka ceļu, un arī izstādes apmeklētājiem, kuri tagad viņam tuvojas, var sagādāt varenie, precīzi kodētie gobelēni no cikla „ Zīmes smiltīs” Tajos patiešām gandrīz fiziski sajūtami un ikreiz mazliet citādi iespējams uztvert jūras un tālumu bezgalīguma elpu. Varam pārliecināties, ka, veiksmīgi izmantodams modernās mākslas praksē izplatīto motīvu loka variāciju principu, Egils Rozenbergs katrā darbā panāk gan noskaņu, gan izpildījuma citādības. Pats būdams jūrmalnieks, mākslinieks lieliski, līdz pat gandrīz netveramām strāvām, spēj uztvert un pārraidīt jūras mūžīgumu un mainīgumu, saklausa diennakts stundu un gadalaiku miju izraisītās iezīmes.   

Ikviens darbs brīvi un pilnīgi raida telpā tajā ietilpināto enerģijas uzlādējumu. Lai gan jāsaka, ka īpašu baudījumu iespējams gūt arī uzmanīgi papētot ārkārtīgi rūpīgi nostrādātās ar vibrantu faktūru iedarbīgumu un kapara stīgu ieaudumu mirdzumu piesātinātās gobelēnu virsmas. Viss darbu kopums ar daudzajām tonālo attiecību un krāsu kontrastu variācijām apliecina, ka Egils Rozenbergs pasauli uztver un bauda kā gleznotājs. Kā meistars, kurš izjusti saskaņo poētiskus tēlus un kodus ar tekstila materiālu krāstoņu niansēm. Jāzina, ka atšķirībā no daudzu citzemju mākslinieku piekoptās prakses izmantot izpildītāju palīdzību, Rozenbergs, tāpat kā gandrīz visi latviešu tekstilmākslinieki savus darbus auž patssavām rokam. Tas piešķir gobelēnu virsmām un kopmasai siltumu un neatkātojamu enerģētiska pulsējuma auru. Gobelēnu kopskanējums skaidri un noteikti parāda Egila Rozenberga neapstrīdamo vietu un nozīmi 20/ 21 gadsimta tekstilmākslas attīstībā.  

Ruta Čaupova, dr. mākslas zinātņu